Saistot tevi ar savu draudzi, Dievs bija paredzējis, lai tā tev palīdzētu. Tavi agrākie sakari ar spiritismu ir sagrozījuši tavu prātu un spriest spējas, tā padarot tev draudošās briesmas vēl lielākas. Tu pats ne vienmēr spēj izšķirt garus, jo sātans ir viltīgs. Dievs tevi savienojis ar savu draudzi, lai tā tev palīdzētu.
Reizēm tu esi pārāk formāls, auksts un nespēj līdzi just. Tev jāiet pie ļaudīm tur, kur viņi atrodas, un nav jānostājas par viņiem augstāk un jāprasa no viņiem pārāk daudz. Mācot ļaudis, tev jāpakļaujas Dieva Garam, lai tas tevi mīkstinātu. Tev jāmācās vislabākais darba veids, lai nodrošinātu vēlamo iznākumu. Tavā darbā jāparādās Jēzus mīlestībai, kurai pārpilnībā jāmājo sirdī, jāmīkstina vārdi, jāveido raksturs un jāpaceļ augstāk dvēsele.
Tu bieži runā pārāk gari, kad tev trūkst dzīvinošā debesu Gara iespaida. Tu nogurdini savus klausītājus. Daudzi sludinātāji kļūdas, neapstājoties tad, kad vēl ir interese. Viņi turpina gari un plaši runāt, līdz klausītājos atmodinātā interese izdziest un vārdi, kas nav sevišķi svarīgi un interesanti, ļaudis nogurdina. Apstājieties, pirms nonāciet tik tālu. Apstājieties, kad jums vairs nav nekā sevišķi svarīga ko teikt. Neturpiniet savu runu ar sausiem vārdiem, kas izraisa vienīgi aizspriedumus, bet sirdis nemīkstina. Tev jābūt tik ļoti vienotam ar Kristu, lai tavi vārdi būtu karsti un kvēloši un kausētu ceļu uz dvēselēm. Vienmuļa, garlaicīga runa ir nepietiekoša šim laikam. Pierādījumi ir vērtīgi, tomēr var būt par daudz pierādījumu un par maz Dieva Gara, un Viņa dzīvības.
Bez sevišķa Dieva spēka, kas sadarbotos ar tavām pūlēm, pazemotu un pakļautu tavu garu Dievam, darītu iejūtīgu tavi sirdi un liktu vārdiem plūst no mīlošas sirds. [420] Tavs darbs nogurdinās tevi pašu un nenesīs vērtīgus augļus. Kristus kalpa darbā ir viens punkts, aiz kura cilvēcīgā gudrība un prasme kļūst bezspēcīgas. Mēs cīnāmies pret ļoti lieliem maldiem un ļaunumu, ko mēs nespējam novērst, ne arī atmodināt ļaudis, lai viņi to redzētu un izprastu, jo sirdi pārveidot mēs nespējam. Mēs nespējam atdzīvināt dvēseli, lai tā izprastu grēka grēcīgumu un sajustu vajadzību pēc Pestītāja. Bet ja mūsu darbs nes Dieva Gara zīmogu, ja augstāks, dievišķīgs spēks pavada mūsu pūles, sējot evaņģēlija sēklu, tad mēs redzēsim sava darba augļus Dievam par godu. Vienīgi Viņš var slacināt sēto sēklu.
Tas attiecas uz tevi, brāli A. Tev nevajadzētu tik ļoti steigties no aptumšotajiem prātiem. Tev pazemīgi jācer, ka Dievs dāvās sava Gara noslēpumaino, dzīvinošo iespaidu. Vienīgi tad tavs darbs Kunga lietā nebūs veltīgs. Tev dzīvā ticībā jāpieķeras Dievam, katru brīdi atzīstot tev draudošās briesmas un savu vājumu un pastāvīgi meklējot stiprumu un spēku, ko vienīgi Dievs spēj dot. Centies darīt labāko, ko spēji, tomēr no sevis paša tu neko neiespēsi.
Tev jāaudzina sevi, lai tu prastu pareizi izturēties pret cilvēkiem. Pret dažiem tev vajadzētu parādīt līdzjūtību, kamēr citus tu vari izglābt bijībā tos izraudams kā no uguns. Mūsu Debesu Tēvs mūs bieži atstāj nezināšanā par mūsu pūļu rezultātiem. Mums jāsēj pie visiem ūdeņiem, nezinot kā augs, vai šā, vai tā. Savu ticību un enerģiju varam stiprināt pie mūsu spēka avota, un visā pilnībā varam atbalstīties uz Viņu un palikt atkarīgi no Viņa.
Brāli A., tev jāstrādā ar vislielāko centību, pārbaudot sevi un attīstot tādu raksturu, kas būtu saskaņā ar Dieva Vārda priekšrakstiem. Lai tu būtu panākumiem bagāts gans, tad tev sevi vajag audzināt un vingrināt. Tev jāattīsta labs raksturs, - laipnība, gaišs dzīves prieks, augstsirdība, līdzjūtība, pieklājība un žēlastība. Tev būtu jātiek pāri saīgumam, svētulīgam, šaursirdīgam, kļūdu meklējošam un valdonīgam garam. Ja tu esi saistīts ar Dieva darbu, tad tev stipri jācīnās pašam ar sevi un jāveido savs raksturs pēc dievišķā parauga.
Ja tu pats pastāvīgi necentīsies, tad tava samaitātā prāta iespaidā attīstīsies un parādīsies lietas, kas aizšķērsos tavu ceļu, bet par šiem kavēkļiem tu tieksies apvainot citus, nesaprotot patiesos cēloņus. Tev pašam sevi jādisciplinē. Mūsu dievbijībai nav jābūt drūmai, aukstai un saīgušai, bet gan pievilcīgai un pamācošai. Kritizējošs gars aizšķērsos tavu ceļu un aizvērs tev pieeju pie sirdīm. Ja pazemībā nepaliksi atkarīgs no Dieva, tad tu bieži noslēgsi sev ceļu ar apstākļiem, par kuru rašanos tu apsūdzēsi citus.
Tev pašam jābūt nomodā par sevi, lai mācot patiesību un pildot savus pienākumus, neparādītos svētulīgs un neiecietīgs gars, kas izsauktu aizspriedumus. Tev jāmācās, lai tu varētu parādīt sevi kā tādu, kuru atzinis Dievs, kā strādnieku, kam nav jākaunas. Jautā pats sev, kādas ir tavas dabīgās tieksmes, kādu raksturu tu esi attīstījis? Tev tāpat kā katram Kristus kalpam jāmācās pazīt pašam sevi, ar vislielāko rūpību vērojot, lai pats nekoptu tādus ieradumus, nerīkotos tā un neparādītu tādas garīgas un morālas tieksmes, kādas tu nevēlētos ieraudzīt pie tiem, kurus tu vadi pie patiesības.
Kristus kalpiem ir pavēlēts būt par piemēru Dieva ganāmpulkam. Sludinātāja raksturs var darīt daudz citu cilvēku rakstura veidošanā. Ja sludinātājs ir kūtrs, ja viņa sirds un dzīve nav skaidra, ja viņš ir ass, tiesājošs un kļūdu meklējošs, savtīgs, iedomīgs un nesavaldīgs, tad ar šīm pašām nepatīkamajām īpašībām viņam būs jāsastopas savu ļaužu vidū, un ļoti grūti ir labot nepareiza iespaida sekas. Kas redzams sludinātājā, tam būs izšķiroša nozīme kristīgo tikumu attīstībā viņa ļaudīs. Ja viņa dzīve atšķiras no citiem ar teicamiem un krietniem tikumiem, tad tie, kurus viņš ar savu darbu vada pie patiesības atzīšanas, patiesi mīlēdami Dievu, atspoguļos viņa piemēru un iespaidu; jo sludinātājs ir Kristus pārstāvis. [422] Tāpēc sludinātājam jāsajūt sava atbildība Dieva un mūsu Pestītāja priekšā un jābūt visās lietās izrotātam ar Viņa mācības garīgajām rotām.
Evaņģēlija kalpam vairāk par visu vajadzētu censties visas savas spējas veltīt dvēseļu glābšanas darbam, tad viņam būs panākumi. Katram, kas saucas par kristieti, nepieciešams uzmanīgi un gudri sevi valdīt, bet evaņģēlija kalpam, kas ir Kristus pārstāvis, tas ir vēl daudz svarīgāk. Mūsu Pestītājs iedvesa ļaudīm godbijību ar savu skaidrību un augsto tikumību, bet Viņa mīlestība un laipnā labsirdība izsauca viņos sajūsmu. Viņam nebaidījās tuvoties pat visnabadzīgākais un vienkāršākais cilvēks, pat mazi bērni jutās no Viņa pievilkti. Tie labprāt kāpa Viņam klēpī un skūpstīja Viņa domās nogrimušo seju, kas staroja mīlestībā. Tev nepieciešams tieši šis mīlestības maigums. Tev jāattīsta mīlestība. Līdzjūtības parādīšana, laipnība un iejūtība tavu cieņu nemazinās, bet gan atvērs daudzu sirdis, kas tagad tev ir slēgtas.
Kristus bija tieši tāds, kādam jācenšas būt katram sludinātājam. Mums jāmācas atdarināt Viņa raksturu un savienot sevī stingru taisnību, skaidrību, godīgumu, mīlestību un cēlu augstsirdību. Patīkams vaigs, kurā staro mīlestība, savienota ar laipnu un pieklājīgu izturēšanos, līdz ar darbu no katedra, padarīs vairāk nekā sludināšana vien. Mums jāmācās cienīt arī citu cilvēku spriedumus, jo lielākā vai mazākā mērā mēs esam no viņiem atkarīgi. Patiesa kristīga laipnība un maiga līdzjūtība mums jāparāda pat visrupjākajiem un cietsirdīgākajiem cilvēkiem. Jēzus atstāja Debesu pagalmu skaidrību, lai glābtu tieši tādus cilvēkus. Tu savu sirdi pārāk ātri aizslēdz pret daudziem, kam šķietami nav nekādas intereses par tavu nesto vēsti, bet kurus tomēr Kungs žēlo, un kas ir dārgi Viņa acīs. “Kas iegūst dvēseli, ir gudrs.” Pāvils piemērojās visiem cilvēkiem, lai ar visādiem līdzekļiem varētu kādu glābt. Tev jānostājas līdzīgā stāvoklī. Tev jāatsakās no savas neatkarības. Tu neesi pazemīgs. Tavai sirdij vajadzīgs Dieva žēlastības mīkstinošais iespaids, lai tu neaizkaitinātu, bet atkausētu cilvēku sirdis, kas atrodas aizspriedumu varā. [423]
Dieva darbam ļoti vajadzīgi nopietni, neatlaidīgi vīri, kas ir dedzīgi, bagāti cerībā, ticībā un drosmē. Ne stūrgalvīgie atbilst šī laika prasībām, bet gan tie, kas ir nopietni un centīgi. Mums ir pārāk daudz izsmalcinātu sludinātāju, vāji piedzīvojumos, trūcīgi kristīgā laipnībā un žēlastībā, kas nepilnīgi svētījušies un viegli kļūst mazdūšīgi, viņi ir dedzīgi savas gribas izvešanā un neatlaidīgi savtīgo mērķu piepildīšanā. Tādi vīri neatbilst šī laika prasībām. Šajās pēdējās dienās ir vajadzīgi tādi vīri, kas spēj būt pastāvīgi nomodā. Ir vajadzīgi apņēmīgi un noteikti vīri, kas sirsnīgi mīl patiesību un ir gatavi nest upurus Dieva darba labā, lai glābtu dārgās dvēseles. Šim darbam ir vajadzīgi vīri, kas nekurn un nesūdzas sastopoties ar grūtībām un pārbaudījumiem, apzinādamies, ka tā ir Jēzus novēlējumu zināma daļa. Tie būs labprātīgi iziet ārpus nometnes, lai kā labi Kristus karavīri nestu negodu un nastas. Tie Kristus krustu nesīs bez kurnēšanas, bez sūdzībām un īgnuma un būs pacietīgi bēdās.
Mums uzticēta šo pēdējo dienu svinīgā, pārbaudošā patiesība un mums tā jāparāda dzīvē. Brāli A., tev vajadzētu izvairīties sevi izcelt. Es tevi lūdzu, izvairies parādīt līdzjūtību pats sev. Viss, ko mēs patiesības labā varam ciest, un uz ko mēs jeb kad varam tikt aicināti, salīdzinot ar Pestītāja ciešanām par mums, grēciniekiem, izrādīsies pārāk maz. Negaidi, lai tevi vienmēr pareizi saprastu vai novērtētu. Kristus saka, ka pasaulē mums būs bēdas, bet Viņā būs mūsu miers.
Tu esi kopis cīņas kāru garu. Ja kāds šķērso tavu ceļu, tad tu tūlīt nostājies aizstāvēšanās pozīcijās, un kaut arī tu atrodies starp brāļiem, kas mīl patiesību un savu dzīvi atdevuši Dieva darbam, tad tomēr tu attaisno sevi, citus kritizējot; tu neuzticies viņiem, ar aizdomām skaties uz viņu nodomiem un tā pazaudē lielas svētības, ko tu iegūtu no savu brāļu piedzīvojumiem. [424]