Vēro Dieva Dēla pazemīgo dzīvi. Viņš bija rūpju vīrs un pazina bēdas. Vēro Viņa negodu, Viņa mokas Ģetzemanē, un mācies, kas ir pašaizliedzība. Vai mēs ciešam trūkumu savās vajadzībās? Kristus, debesu majestāte tiešām to cieta. Bet Viņa nabadzība bija mūsu dēļ. Vai bagātie mūs uzskata par zemākiem? Tā tiešām skatījās uz Viņu. Bet Viņš bija ar mieru palikt nabags mūsu dēļ, lai Viņa nabadzība mūs darītu bagātus. Kristus ir pašaizliedzības paraugs. Viņa upuris nepastāvēja tikai no tā, ka Viņš atstāja debesu ķēnišķīgos pagalmus, ka ļauni cilvēki ar Viņu apgājās kā ar noziedznieku, kurš pelnījis sodu un nodeva Viņu kā ļaundari nāvei, bet Viņš nesa pasaules grēku smagumu. Kristus dzīve norāj mūsu vienaldzību un vēsumu. Mēs atrodamies tuvu laika nobeigumam, kad sātans ir nonācis uz zemes ar lielām dusmām, zinādams, ka viņam maz laika. Viņš strādā ar visu netaisnības pievilšanu pie tiem, kas pazūd. Mūsu lielais Vadonis cīņu ir nodevis mūsu rokās, lai mēs to turpinātu ar visiem spēkiem. Mēs nedarām ne divdesmito daļu no tā, ko varētu darīt, ja būtu modri. Darbu kavē ērtību mīlestība un pašaizliedzības trūkums.
Kristum nepieciešami līdzstrādnieki, vīri, kas izjūt nepieciešamību palielināt pūles pie darba. Mūsu preses darbam nav jāsamazinās, bet gan jādivkāršojas. Dažādās vietās jādibina skolas, kas sagatavotu mūsu jauniešus patiesības darba veicināšanai.
Jau ir daudz laiks zaudēts, un eņģeļi ņem uz debesīm ziņojumu par mūsu nolaidību. Mūsu miegainais un nesvētais stāvoklis atņēmis mums dārgas izdevības, ko Dievs mums sūtīja ar tādām personām, kas bija spējīgas palīdzēt mums tagadējās vajadzībās. Ak, kā mums būtu vajadzīga mūsu Hanna More, lai palīdzētu mums šinī laikā aizsniegt citas tautas! [408] Viņas plašās misijas lauku zināšanas dotu mums pieeju pie citu tautu ļaudīm ar svešu valodu, kam mēs tagad nespējam tuvoties. Dievs sniedza mums šo dāvanu, nākot pretī mūsu lielajā vajadzībā, bet mēs nenovērtējām šo dāvanu, un Viņš mums to atņēma. Viņa dus no savas darbošanās, bet viņas pašaizliedzīgie darbi viņu pavada. Ir nožēlojami, ka mūsu misijas darbam jāaizkavējas zināšanu trūkuma dēļ. Mēs nespējam atrast lielajā pļaujas laukā pieeju pie dažādām valodām un dažādās vietās. Mēs mocāmies apziņā, ka esam zaudējuši dažus talantus, kas varēja mums vēl būt, ja mēs būtu bijuši modri. No briestošajām druvām ir atturēti strādnieki.. Tas liek Dieva ļaudīm pazemot savas sirdis Dieva priekšā un lūgt piedošanu par mūsu vienaldzību un gļēvulību, lūgt izdzēst apkaunojošo ierakstu par novārtā atstātiem pienākumiem un neizmantotām priekštiesībām. Aplūkojot Golgātas krustu, patiess kristietis atmetīs domu par savu upuru ierobežošanu Tam, kas viņam visu atdeva bez maksas. Tad kā bazūnes skaņas viņam ausīs skanēs vārdi:
“Ej, strādā manā vīna kalnā,
Tur atkal un atkal tu gūsi dusu.”
Kad Jēzus gatavojās atstāt zemi, Viņš norādīja uz pļaujas lauku un sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju. Bez maksas jūs to esiet saņēmuši, bez maksas dodiet.” Vai aizliegsim sevi, lai ievāktu pamesto ražu?
Dievs prasa mūsu iespaidu un līdzekļus. Vai atteiksimies paklausīt? Mūsu Debesu Tēvs dod mums dāvanas un ļoti lūdz daļu atdot atpakaļ, lai pārbaudītu mūs, vai esam cienīgi saņemt mūžīgās dzīvības dāvanu.