Kristietība ir dzīvošana saskaņā ar ikvienu vārdu, kas nāk no Dieva mutes. Mums ir jātic Kristum, jādzīvo Kristū, kurš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Mēs ticam Dievam, kad paļaujamies uz Viņa Vārdu, mēs uzticamies un paklausām Dievam, kad turam Viņa baušļus, un mēs mīlam Dievu, kad godājam Viņa likumu.
Neviens no mums nenonāks uz svētošanās ceļa, ticot meliem. Pat ja visi pasaules mācītāji sacītu, ka ir droši pārkāpt kaut vai vienu svētā taisnības standarta priekšrakstu, tas nemazina mūsu pienākumu un nepadara mūsu vainu mazāku, ja apzināti noraidām skaidro „tev būs” vai „tev nebūs”. Nav jādomā par to, kā kādreiz rīkojušies un mūsu mirušie tēvi, bet jābūt laimīgiem, ka varam sekot viņu pēdās un esam pieņemti, piedāvājot to pašu kalpošanu un darot tos pašus darbus, ko viņi.
Mums ir lielāka gaisma, nekā viņiem bija savulaik. Ja vēlamies, lai Dievs mūs pieņemtu, mums jābūt uzticamiem, paklausīgiem gaismai un jāstaigā tajā tā, kā viņi savā laikā bija paklausīgi tai gaismai, kuru Dievs tiem bija sūtījis. Mums jāpieņem un jāizmanto gaisma, kas spīd mūsu ceļā tikpat uzticami, kā viņi pieņēma un izmantoja to gaismu, kas krita uz viņu ceļa tajā paaudzē. Mēs tiksim tiesāti saskaņā ar gaismu, kas mūsdienās spīd mūsu dvēseles templī. Ja sekosim gaismai, būsim brīvi cilvēki Kristū Jēzū.