Tā ir Kristus taisnošana, kas nožēlojošo grēcinieku padara Dievam pieņemamu un veic tā taisnošanu. Lai cik grēcīga līdz tam bijusi dzīve, ja vien viņš tic Jēzum kā savam personiskajam Glābējam, tad tāds nostājas Dieva priekšā Kristus piedēvētās taisnības neaptraipītajās drēbēs.
Grēcinieks, kurš vēl nesen bija miris savos pārkāpumos un grēkos, tiek atdzīvināts ticībā Kristum. Ticībā viņš pieņem, ka Jēzus ir viņa Glābējs, kurš, vienmēr būdams dzīvs, „var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva”. Kad tiek veikta izlīdzināšana, ticīgais kļūst spējīgs ieraudzīt Dieva pilnības garumu un platumu, augstumu un dziļumu, tādu glābšanas pilnību, kas nopirkta par bezgalīgi augstu cenu, un viņa dvēsele top pildīta ar slavu un pateicību. Viņš redz Kunga godības atspulgu, un Kunga Gars pārmaina viņu šajā līdzībā. Viņš redz Kristus taisnības drēbes, kuras izaustas debesu austuvēs, cauršūtas ar Viņa paklausību un piedēvētas grēkus nožēlojošai dvēselei caur ticību Viņam.
Kad grēcinieks ierauga Jēzus nesalīdzināmo pievilcību, grēks viņu vairs nesaista, jo viņu valdzina Tas, kurš ir labākais starp desmitiem tūkstošiem un kurš vienīgais vienmēr ir patīkams. Viņš personiski ir piedzīvojis evaņģēlija spēku, kura ieceres plašums ir salīdzināms vienīgi ar mērķa vērtību.
Mums ir dzīvs Glābējs. Viņš vairs neatrodas Jāzepa jaunajā kapā. Viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem un uzkāpis debesu augstumos kā mūsu Vietnieks un Galvotājs par ikkatru dvēseli. „Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (Rom. 5:1) Grēcinieks tiek taisnots, pateicoties Jēzus nopelniem, un ar to Dievs novērtē izpirkuma maksas pilnību, kas atdota par cilvēku. Tas, ka Kristus bija paklausīgs līdz pat krusta nāvei, ir kā galvojums tam, ka Tēvs pieņem nožēlojošo grēcinieku. Vai tiešām mēs vēl svārstīsimies starp šaubām un ticību, un atkal no ticības uz šaubām? Jēzus ir galvojums tam, ka Dievs mūs pieņem. Tādā veidā iegūstam labvēlību Dieva priekšā ne tāpēc, ka mums pašiem būtu kādi nopelni, bet pateicoties ticībai uz „Kungu – mūsu taisnību”.
Jēzus atrodas vissvētākajā vietā Dieva priekšā mūsu dēļ. Tur Viņš bez apstājas pārstāv savus ļaudis, pilnīgus Viņā. Ja nu šādi tiekam pārstāvēti Tēva priekšā, nevajadzētu iztēloties, ka mēs varētu izmantot Viņa žēlastību un kļūt bezrūpīgi, vienaldzīgi un izdabāt sev. Kristus nekalpo grēkam. Mēs esam kļuvuši pilnīgi Viņā, Mīļotā Tēva pieņemti, ja vien paliekam Viņā ticībā.
Mēs nekad nespēsim sasniegt pilnību ar saviem labajiem darbiem, un cilvēks, kurš uzlūko Jēzu ticībā, noraida savu taisnību. Viņš saskata savu nepilnīgumu, savas grēku nožēlas nepietiekamību, savas pat stingrākās ticības vājumu, savus vislielākos upurus kā sīkus un noslīgst pazemībā krusta pakājē. Tomēr no Dieva Vārda pamācībām viņš sadzird sev adresētu balsi. Pārsteigumā viņš sadzird vēsti: „Tu esi pilnīgs Viņā.” Tagad viņa dvēselē iestājas pilnīgs miers. Viņam vairs nav vajadzības censties atrast sevī kādu vērtību, kādus nopelnus, lai iemantotu Dieva labvēlību.