Daļa no 1891. gada Manuskripta Nr. 21, kas rakstīts 1891. gada 27. februārī. Publicēts Septītās dienas adventistu Bībeles komentāros 6:1070, 1071. lpp.
Kad grēcinieks Dieva priekšā nožēlo grēkus un uzlūko Kristus salīdzināšanu viņa labā, un pieņem to kā savu vienīgo cerību šajā un nākamajā dzīvē, viņa grēki tiek piedoti. Tā ir taisnošana ticībā. Katrai ticīgai dvēselei sava griba pilnībā jāpakļauj Dievam un jāpaliek grēka nožēlas stāvoklī, pamatojot ticību uz Glābēja izlīdzinošiem nopelniem un virzoties no spēka uz spēku, no godības uz godību.
Piedošana un taisnošana ir viens un tas pats. Caur ticību cilvēks pārstāj būt dumpinieks, grēka un sātana bērns un kļūst par paklausīgu Kristus Jēzus pavalstnieku, ne tāpēc, ka iemanto labvēlību, bet tāpēc, ka Kristus pieņem viņu par savu bērnu, adoptējot to. Grēcinieks saņem piedošanu, jo tā grēkus ir uzņēmies viņa Vietnieks un Galvotājs. Jēzus savam Debesu Tēvam saka: „Tas ir Mans bērns, Es esmu atcēlis viņam nāves spriedumu, dodot tam Manas dzīvības apdrošināšanas polisi – mūžīgo dzīvību, jo Es esmu ieņēmis viņa vietu un cietis viņa grēku dēļ. Viņš ir Mans mīļotais dēls.” Tādā veidā cilvēks, kuram piedots, tiek tērpts brīnišķīgajās Kristus taisnības drēbēs un bez vainas nostājas Dieva priekšā.
Grēcinieks var kļūdīties, bet viņš netiek atstāts bez žēlastības. Tā vienīgā cerība ir grēku nožēla Dieva priekšā un ticība Kungam Jēzum Kristum. Tēvam ir tā priekšrocība piedot mūsu pārkāpumus un grēkus, jo Kristus ir uzņēmies mūsu vainu un atlicis spriedumu, piedēvējot mums savu taisnību. Viņa upuris pilnībā apmierina taisnības prasības.
Taisnošana ir pretēja apsūdzībai. Bezgalīgā Dieva žēlastība tiek parādīta tiem, kas to nemaz nav pelnījuši. Dievs Jēzus dēļ piedod pārkāpumus un grēkus, jo Tas ir kļuvis par mūsu grēku Izpircēju. Caur ticību Kristum vainīgais pārkāpējs iegūst Dieva labvēlību un stipru cerību uz mūžīgo dzīvību.