Raksts „Garīgam vājumam nav attaisnojuma” laikrakstā Review and Herald 1890. gada 1. jūlijā. Daļa no tā ir publicēta izdevumā „Izmeklētās vēstis”, 1:363, 364.
Tie, kuri pilnībā uzticas Kristus taisnībai, uzlūko Viņu dzīvā ticībā, pazīst Kristus Garu un pašu Kristu. Vienkāršā ticība sniedz spēku ticīgajam uzskatīt sevi par mirušu grēkam un dzīvu Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Jo no žēlastības mēs esam pestīti ticībā, un tas nav mūsu nopelns, tā ir Dieva dāvana. Ja mēs mēģinātu atklāt šos dārgos apsolījumus pasaules gudrajiem, tie mūs izsmietu, jo „miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams” (1. Kor. 2:14).
Kad Jēzus uzkāpa debesīs, Viņš saviem mācekļiem sacīja: „Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt tāpēc, ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos.” (Jņ. 14:16-17) Un vēl Viņš sacīja: „Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.” (21. pants)
Daudzi ir apmierināti, pieņemdami maldu mācības, lai nebūtu jāpiedzīvo grūtības un neatšķirtos no pasaules. Taču Dieva bērniem ir jānes liecība par patiesību ne tikai ar vārdiem vai rakstiem, bet arī ar savu dzīvi un raksturu. Mūsu Glābējs norāda, ka pasaule nevar saņemt Patiesības garu. Tā neapliecina patiesību, jo viņi neatzīst patiesības Autoru – Kristu. Vienaldzīgie mācekļi, profesori ar aukstām sirdīm, kuri nav pildīti ar Svēto Garu, nespēj atzīt Kristus taisnības dārgumu, jo viņi iziet, lai nostiprinātu savu taisnību.
Pasaule tiecas pēc pasaulīgām lietām – biznesa, pasaulīgās slavas, izrādīšanās un savtīgas apmierinātības. Kristus cenšas salauzt šo maldu varu, kas kavē cilvēkus tuvoties Viņam. Viņš mēģina pievērst cilvēku uzmanību nākamajai pasaulei, kuru sātans vēlas aizēnot ar saviem maldiem. Dievs noliek mūžīgo pasauli cilvēku redzeslokā, izceļot tās pievilcību un sakot, ka ir devies viņiem vietu sataisīt un nāks atkal, lai ņemtu tos pie sevis. Sātana nolūks ir pildīt prātu ar neapvaldītu mīlestību uz juteklīgām lietām, lai no sirdīm taptu dzēsta vēlme pēc debesīm…