Lai dvēseli varētu šķīstīt un darīt cildenu un tā būtu derīga debesu pagalmiem, ir jāiemanto tādas divas rakstura īpašības kā pašuzupurēšanās un paškontrole. Dažiem tas padodas vieglāk nekā citiem, jo tie ir vingrinājušies vienkāršajā disciplīnā, kuru ar maigumu un mīlestību tiem sniedzis Kungs. Citiem vairāk noderīga bijusi lēnā, ciešanām pildītā pārmācība, lai šķīstošā uguns spētu to sirdis atbrīvot no lepnuma un pašpaļāvības, zemes kaislībām un patmīlības, lai patiesais rakstura zelts tad taptu redzams un tie varētu kļūt par uzvarētājiem Kristus žēlastībā.
Dieva mīlestība spēcinās dvēseli, un mēs caur Kristus asins nopelnu varēsim neskarti pastāvēt kārdinājumu un pārbaudījumu uguns vidū. Glābt spēj vienīgi Kristus, mūsu Taisnība, kurš kļuvis par katra cilvēka gudrību, dzīves svētumu un pestīšanu.
Patiesā svētošana nav nekas vairāk, kā mīlēt Dievu no visas savas sirds, dzīvot saskaņā ar Viņa baušļiem un nevainojami pildīt Viņa pavēles. Svētošana nav emocijas, bet gan debesīs dzimis princips, kas pakļauj visas savas kaislības un vēlēšanās Dieva Garam. Šis darbs tiek veikts caur mūsu Kungu un Glābēju.
Viltus svētošana nepagodina Dievu. Tie, kas apgalvo, ka viņiem tā jau piemīt, tiek vedināti pie pašpaaugstināšanās un sevis izcelšanas. Lai arī ko mēs piedzīvotu – prieku vai bēdas –, tas nav patiess kristīgs piedzīvojums, ja neatspoguļo Kristu un nenorāda uz Viņu kā šī piedzīvojuma Autoru. Mums ir jāatdod viss gods Viņam un no sava redzesloka jāzaudē paša „es”.
Kad Kristus žēlastība piepilda dvēseli ar Svēto Garu, tās īpašnieks kļūst garā pazemīgs un tiecas pēc sabiedrības, kur sarunas risinās par debesu lietām. Tad Gars atklās Kristus lietas un darīs mums tās zināmas tā, ka tiks pagodināts nevis saņēmējs, bet gan Devējs. Tādēļ, ja jums sirdīs ir Kristus svētais miers, jūsu lūpas lai pauž slavu un pateicību Dievam. Jūsu domu un sarunu tēmas būs nevis jūsu lūgšanas, pienākuma pildīšana, jūsu labsirdība vai pašaizliedzība, bet Viņa paaugstināšana, kurš atdevis sevi jūsu dēļ, kad vēl bijāt grēcinieki. Jūs sacīsit: „Es atdodu sevi visu Kristum. Esmu atradis Viņu, par kuru Mozus un pravieši ir rakstījuši bauslībā.” Pagodinot Viņu, jūs iegūsit dārgu svētību, visa slava un gods, kuru esat devuši ar savu līdzdalību, pacelsies pie Dieva.