Daudzi uzskata, ka tie vairs nevar grēkot, jo ir svētoti, taču tās ir tikai ļaunā viltīgi izgudrotās lamatas. Vienmēr pastāv briesmas iekrist grēkā, jo Kristus mūs ir brīdinājis būt modriem un lūgt, lai nekrītam kārdināšanā. Ja apzināmies savu vājumu, tad nedrīkstam būt pašpārliecināti un pārgalvīgi briesmās, taču mums jājūt nepieciešamība meklēt mūsu Spēka avotu – Jēzu, mūsu Taisnību. Ar izmisīgu sava vājuma apzināšanos mums jānožēlo grēki un, mācoties katru dienu izmantot Kristus asins nopelnu, jāvēlas, lai mēs kļūtu par traukiem, kurus Meistars var izmantot.
Izprotot šo atkarību no Dieva, mēs necīnīsimies pret patiesību, bet vienmēr būsim spējīgi nostāties tās pusē. Jāievēro Bībeles mācība, nevis jāseko pasaules tradīcijām un ieražām, cilvēku vārdiem un darbiem.
Sastopoties ar maldiem, kas tiek pasniegti kā Bībeles patiesība, tie, kas ir vienoti ar Kristu, neuzticēsies tam, ko viņiem sludina mācītāji, bet viņi kā cēlie berojieši, meklēdami ik dienas Rakstos, noskaidros, vai tā ir patiesība. Kad tie atradīs, kā stāv rakstīts Kunga vārdā, viņi nostāsies taisnības pusē. Tie dzirdēs Labā Gana balsi sakām: „Šis ir tas ceļš, ejiet pa to.” Darot Bībeli par savu padomdevēju, jūs tiksit izglītoti, bet svešinieka balsij jūs neklausīsit un nesekosit tai.