Raksts laikrakstā Signs of the Times 1890. gada 19. maijā.
„Un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.” (Ef. 5:2) Kristus ir atdevis sevi par pilnīgu Upuri, kurš iegūstams bez maksas visā savas dievišķības pilnībā un visā savas neaptraipītās cilvēciskās dabas godībā. Ikvienam cilvēkam Viņš būtu jāpieņem tā, it kā Kristus būtu miris par viņu vienīgo, kura dēļ ir samaksāta šī dārgā cena. Kā Ādamā visi mirst, tā Kristū visi taps dzīvi darīti, jo paklausīgie piedzīvos augšāmcelšanos uz mūžību, turpretī pārkāpēji tiks augšāmcelti no mirušajiem, lai saņemtu nāvi kā sodu par baušļu pārkāpšanu.
Paklausība Dieva baušļiem ir svētošana. Daudziem piemīt maldīgas idejas par šo darbu dvēselē, taču Jēzus lūdza par saviem mācekļiem, lai tie taptu svētoti patiesībā, piebilstot: „Tavi vārdi ir patiesība.” (Jņ. 17:17) Svētošana nav acumirkļa notikums, bet gan darbs, kura attīstība turpinās. Tik ilgi, kamēr sātans jūs kārdina, cīņa pašam ar sevi būs jāizcīna atkal un atkal, taču caur paklausību patiesība svēto dvēseli. Tie, kuri ir uzticīgi patiesībai, pateicoties Kristus nopelniem, pārvarēs visas rakstura nepilnības, kas veidojušās dzīves dažādos apstākļos.