Vai mūsu Glābējam ir kaut kas jādara, lai uzvarētu? Vai Viņš neturpināja kauju ar tumsas valdnieku, līdz kļuva par uzvarētāju visās lietās? Tad Viņš uzticēja turpināt iesākto darbu saviem sekotājiem. Mums kaut kas ir jādara. Vai mums nav jāstrādā un jāiegulda sava daļa uzvarā? Vai mums nav jāseko savam Kungam soli pa solim, Viņu iepazīstot, līdz Tā atnākšana mums būs skaidra kā rīta ausma? Viņa gaismai jāspīd, līdz mēs nonāksim vēl spožākā gaismā. Jūs to satversit, un no Dieva Vārda tā kļūs spožāka un spožāka, kad lūgšanā tuvosities debesu Dievam.
Jēkabs nokļuva lamatās. Ar viltu viņš piekrāpa savu brāli par pirmdzimtības tiesībām. Kad viņš cīnījās ar Kristu, visi viņa grēki bija tā acu priekšā. Eņģelis, ar kuru viņš cīnījās, sacīja: „„Atlaid mani, jo rīts sāk aust.” Bet Jēkabs teica: „Es tevi neatlaidīšu, iekams Tu mani nesvētīsi.”” (1. Moz. 32:26)
Vai jūs tā darīsit? Vai cīnīsities ar Dievu šajā sapulcē, līdz pārliecināsities, ka Viņš jums atklāsies? Pastāv grēki, kuri apgrūtina jūsu dvēseles, un tas cilvēku apbēdina. Vai sacīsit: „Kungs, es vēlos, lai manam vārdam pretī būtu rakstīts: piedots”, un cīnīsities, lūgsit Dievu, paļaujoties uz Kristus taisnību? „Viņš izglābs. Es ticu, paļaujos uz Viņa vārdu.” Brāļi, vai ne tā mums ir jādara?
Jēkabs guva uzvaru, un viņa vārds tajā dienā tika mainīts. Tas notika, kad viņš cīniņā pārspēja pašu Dievu. Esmu tik pateicīga, ka Dievs ir pavēris ceļu, lai mēs bez maksas iegūtu pilnīgu glābšanu. Nav jāskatās uz ēnām, kuras sātans met mūsu ceļā. Viņš tika izdzīts no debesīm, bet Jēzus, kurš ir debesu gaisma un spēks, ir ar mums. Taču mēs turpinām runāt par sātana spēku. Mums nevajag par to runāt. Jesaja to parāda šādi: „Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.” (Jes. 9:6) Vai tas nesaka, ka Es un Mans Tēvs ir viens?
Brāļi, lai Dievs palīdz mums atmosties, un ļaujiet sevi sapurināt, lai spētu paveikt to, ko paveica paralizētais, darīt tik daudz, cik izdarīja nespēcīgais vīrs, vai tik daudz, cik to spēja sasirgušais ar nokaltušo roku. Viņi darīja to, kas tiem bija sacīts. Dievs palīdz mums ticēt Dieva Dēlam, un Viņš spēj mūs izglābt pilnīgi, lai dotu mūžīgo dzīvību.
Taču daudzi no jums rīkojas tā, it kā jūsu dvēselēs nebūtu dzīvības, kas atsauktos uz patiesības aicinājumu. Daži no jums izturas tā, it kā Jēzus vēl aizvien atrastos Jāzepa jaunajā kapā. Taču Viņa tur nav: Jēzus ir augšāmcēlies no mirušajiem. Viņš šodien ir dzīvs Glābējs, kurš aizlūdz par mums.
Tad nu runājiet par Viņa mīlestību, lielo spēku, slavējiet Viņu. Ja jums ir ko sacīt, tad runājiet par Dievu, runājiet par debesīm, mūžīgo dzīvību. Es zinu cilvēkus, kuri savās mājās runā tik skaļi, ka viņus dzird kaimiņi, bet, nonākot sapulcē, tik klusi murmina pie sevis, ka nevar pat dzirdēt. Jums ir jāparāda, ka esat mācījušies Kristus skolā un esat guvuši sekmes. „Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana.” (Rom. 10:10) Vai daudz ir to, kas tic šodien dzirdētajām patiesībām? Varbūt jums vajag dažus mēnešus, lai jūs atšķirtu, kur ir gaisma? Vai vēlaties apstāties, lai visu pārdomātu? Jūs drīzāk nomirsit, pat nepaguvuši saprast.