Bija kāds bezspēcīgs vīrs. Jēzum viņš bēdīgi stāstīja ka, kamēr viņš nokļūst līdz dziedinošajam ūdenim, kāds cits iekāpj tajā pirms viņa. Kristus viņam vaicāja: „Vai tu gribi vesels kļūt?” (Jņ. 5:6) Kāds jautājums! Šī iemesla dēļ viņš tur atradās, tomēr Kristus gribēja, ka šis vīrs no sirds izjūt vēlmi izveseļoties, lai varētu viņu darīt veselu. Kad Kristus pavēlēja viņam celties kājās, ņemt savu gultu un iet, viņš darīja tā, kā Kristus viņam bija sacījis. Viņš neteica: „Es šeit atrodos jau trīsdesmit gadus un neesmu spēris ne soli.” Viņš nestrīdējās, bet izdarīja to, kas viņam bija sacīts. Viņš paņēma savu gultu un gāja, un no šī brīža kļuva dziedināts.
Mums ir nepieciešama šāda ticība. Taču, ja apstāsities, lai visu izskaidrotu, un spriedīsit par katru punktu, jūs mirsit savos grēkos, jo nekad nebūsit apmierināti.3