Daļa no uzrunas „Pētī Rakstus”, kas teikta Kopenhāgenā, Dānijā, 1886. gada 21. jūlijā. Publicēta Review and Herald 1888. gada 3. aprīlī.
Tāpat kā es esmu sastapusi, arī jūs satiksit cilvēkus, kuri sevi dēvē par svētītiem, svētiem. Šai mācībai ir valdzinoša ietekme. Viņi jums stāstīs par brīnumainiem prāta vingrinājumiem, lai pierādītu, ka tos vada un māca Kungs. Kā jūs varat pateikt, ka Kungs viņus vada? Labi, šeit ir pārbaude: „Jāturas pie bauslības un liecības! Ja nē, tad runātam vārdam neausīs rīta gaisma!” (Jes. 8:20)
Ja, pieminot Kungu, lielo Dievu, cilvēka sirdī tiek izraisīts naids, varat būt drošs, ka Dievs šo cilvēku nevada. Ļaudis var apgalvot, ka tiem ir liela ticība Jēzum un tiem nekas nav jādara, jo Kristus visu ir paveicis mūsu vietā. Tanī dienā, kad Kristus augšāmcels mirušos, viss būs atkarīgs no jūsu izvēlētās darbības virziena – tiksit augšāmcelts mūžīgai dzīvībai vai nosodījumam. Ļaudis jauc patiesību ar maldiem, ka nespēj pat atšķirt, kas ir patiesība. Ja piedāvāsit kādam apsēsties sev līdzās un kopā pētīt Rakstus, lai uzzinātu, ko saka Kungs, tad vienmēr (nezinu citus gadījumus) parasti atskan viena un tā pati atbilde, ka viņiem nav vajadzības pētīt Rakstus, jo Kungs viņiem pasaka, kas jādara.
Dievs uz mums runā caur savu Vārdu, un mēs dzirdēsim vēl daudzas balsis, tāpēc Kristus mūs ir brīdinājis uzmanīties, kad tie mums saka: „Redzi, šeit ir Kristus, vai tur ir Kristus.” Kā gan mēs varētu zināt, ka tā nav patiesība, ja to nesalīdzinām ar Rakstiem? Kristus mūs ir brīdinājis uzmanīties no viltus praviešiem, kuri pie mums nāks Viņa vārdā, sakot, ka viņi ir Kristus. Ja uzskatāt, ka nav svarīgi saprast Rakstus, tad esat nonācis briesmās tapt aizrauts ar šīm mācībām. Kristus sacīja, ka daudzi cilvēki pēdējā tiesas dienā sacīs: „Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mt. 7:22-23)
Tagad mēs gribam saprast, kas ir grēks – tas ir Dieva likuma pārkāpums. Tā ir vienīgā Rakstos sniegtā definīcija. Tāpēc mēs redzam, ka tie, kas apgalvo, ka viņus vada Dievs, bet kuri nepēta Rakstus, dodas tieši prom no Viņa un Viņa likuma. Taču Kungs vadīs savus ļaudis, jo Viņš saka, ka Viņa avis sekos, ja dzirdēs Viņa balsi, bet svešiniekam tās līdzi neies. Tādēļ mums ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā izprast Rakstus. Tad vairs nejautāsim, vai arī citiem ir patiesība, jo tas būs redzams viņu raksturos.