Vai mēs tiešām nespējam saprast, ka pasaulē visdārgākā lieta ir grēks? Par to ir jāatdod tīra sirdsapziņa, jāmaksā ar Dieva labvēlības zaudēšanu, dvēseles atšķirtību no Viņa un visbeidzot – debesu zaudēšanu. Dieva Svētā Gara apbēdināšanas grēks un staigāšana pretēji Viņa gribai daudziem jo daudziem ir maksājusi dvēseles zaudēšanu.
Kas var noteikt ikviena Kristus pārstāvja atbildības mēru pār atstāto iespaidu? Glābējs mūs ir ieguvis īpašumā, ziedodams pats savu dzīvību. Kāda gan aina atklāsies, kad tiks turēta tiesa un atvērtas grāmatas, lai liecinātu par dvēseļu glābšanu vai zaudēšanu! Tad būs nepieciešams tās Būtnes nemaldīgais spriedums, kurš dzīvojis starp šiem ļaudīm, mīlējis tos un atdevis savu dzīvību par cilvēku bērniem, lai piešķirtu pēdējo atalgojumu uzticīgajiem taisnajiem un sodu nepaklausīgajiem, neuzticamajiem un netaisnajiem. Dieva Dēlam ir uzticēts novērtēt ikvienas būtnes rīcību un atbildību. Tiem, kas piedalījušies citu cilvēku grēkos un rīkojušies pret Dieva lēmumu, tas būs šausminoši nopietns skats.
Man atkal un atkal ir tikušas atklātas briesmas attiecībā uz cilvēkus maldinošajām viltus mācībām par taisnošanu ticībā. Daudzu gadu gaitā man ir rādīts, ka sātans strādās īpašā veidā, lai mulsinātu cilvēku prātus par šo jautājumu. Plaši draudzēm tika atklāts un vēstīts par Dieva likumu, arī stāstīts par to, ka trūkst zināšanu un atziņu par Jēzu Kristu un Viņa attieksmi pret likumu, kas Rakstos salīdzināts ar Kaina upuri. Man rādīja, ka daudzi nepareizo un maldīgo mācību dēļ nav nonākuši pie patiesās atziņas un ticības, jo sludinātāji nav pratuši pareizā veidā aizsniegt šo cilvēku sirdis. Jautājums, kas gadiem ilgi nodarbinājis manu prātu, ir mums piedēvētā Kristus taisnība. Esmu brīnījusies, kāpēc šis jautājums nav pārrunu tēma mūsu draudzēs visā pasaulē; esmu to nemitīgi uzsvērusi un pat izvēlējusies par tematu gandrīz katrā ļaudīm sniegtajā uzrunā.
Izskatot savus piecpadsmit un divdesmit gadus vecos rakstus, redzu, ka tajos šis jautājums atklāts tādā pašā gaismā: tos, kas iestājas svinīgajā, svētajā kalpošanas darbā, vispirms vajag apmācīt Kristus un apustuļu mācībās praktiskas dievbijības dzīvajos principos. Tie jāizglīto attiecībā par to, kas veido dedzīgu, dzīvu ticību.