Mums ir jāmācās Kristus skolā. Nekas cits kā vien Viņa taisnība var dot tiesības uz žēlastības derības svētībām. Mēs jau sen vēlamies un esam centušies iegūt šīs svētības, taču neesam tās saņēmuši, jo lolojām sevī domas, ka paši varētu kaut ko darīt, lai kļūtu to cienīgi. Neesam novērsuši savus skatus no sevis, ticot, ka Jēzus ir dzīvs Pestītājs. Mēs nedrīkstam domāt, ka mūsu pašu žēlastība un nopelni mūs glābs. Tikai Kristus žēlastība ir vienīgā mūsu cerība uz glābšanu. Caur savu pravieti Kungs apsola: „Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” (Jes. 55:7) Mums ir jātic apsolījumam tādam, kāds tas ir, un mēs nedrīkstam pieņemt jūtas par ticību.2 Kad uzticamies Dievam pilnībā un paļaujamies uz Jēzus nopelniem, mēs saņemsim to palīdzību, kuru tik ļoti vēlamies.
Mēs skatāmies paši uz sevi, it kā būtu iespējams izglābties ar saviem spēkiem vien, tomēr Jēzus ir miris mūsu labā tieši tāpēc, ka bijām nespēcīgi paši sevi glābt. Viņā ir mūsu cerība, mūsu taisnošana, mūsu taisnība. Nav jākrīt izmisumā un jābaiļojas, domājot, ka esam bez Glābēja vai Viņš nav apžēlojies par mums. Tieši šobrīd Viņš veic glābšanas darbu mūsu labā, aicinot katru bezpalīdzīgo pie sevis, lai tiktu glābts. Mēs Viņu apkaunojam ar savu neticību. Ir apbrīnojami, kāda ir mūsu attieksme pret savu labāko Draugu, cik maz uzticamies Tam, kurš spēj izglābt līdz galam, kurš ir sniedzis visus pierādījumus savai lielajai mīlestībai.
Mani brāļi, vai jūs gaidāt, ka jūsu darbi ir pelnījuši Dieva labvēlību, domājot, ka jums jābūt brīviem no grēkiem, pirms sākat paļauties uz Viņa spēku glābt? Ja šāda cīņa notiek jūsu prātos, tad es baidos, ka jums nebūs spēka un visbeidzot tāpat piedzīvosit vilšanos.