Daudzi darbojas bez rezultātiem, jo rīkojas tā, it kā Dievs būtu atkarīgs no viņiem. Tie dod Dievam padomus, ko Viņam būtu jāizvēlas darīt, tā vietā, lai paši pilnībā būtu atkarīgi no Viņa. Tie noliek malā Dieva pārdabisko spēku, tāpēc nespēj veikt varenus darbus. Viņi visu laiku ir atkarīgi paši no sava vai savu brāļu cilvēcīgā spēka. Tie ir aprobežoti un vienmēr par visu spriež pēc savas ierobežotās uztveres. Viņiem ir nepieciešams celties augšup, bet tiem trūkst spēka no augšienes. Dievs mums dod ķermeni, prāta spēku, laiku un iespējas darboties. Viss ir jāuzņem. Apvienojot cilvēcīgo ar dievišķo, jūs spēsit paveikt darbu, kas paliek uz mūžību. Kad cilvēkiem šķiet, ka Kungs ir kļūdījies atsevišķos gadījumos, tie īsteno paši savus darbus, un to dēļ piedzīvo vilšanos.
„Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.” (Ef. 2:8) Šeit atklātā patiesība parāda, kas notiks, ja savas sirdis neaizvērsit gaismas stariem. Mūžīgā dzīvība ir bezgalīgi nenovērtējama dāvana. Tādēļ to nav iespējams nopelnīt, jo šī balva ir mūžīga. Tai ir nepieciešams būt kā dāvanai. Kā tāda tā ir jāpieņem ticībā, ar pateicību un slavas izteikšanu Dievam. Stipra ticība nevienu neieved fanātismā vai nepadara par slinku kalpu. Tas ir tikai sātana maldinošais spēks, kas liek cilvēkiem raudzīties pašiem uz sevi, nevis uzlūkot Jēzu. Kristus taisnīgumam ir jāiet mums pa priekšu, lai Kunga godība kļūtu par mūsu balvu. Ja mēs darām Dieva prātu, tad spēsim saņemt lielas svētības kā Dieva dāvanu, kas sniegta bez maksas, nevis kā savu nopelnu. Dariet Kristus darbu, un tā jūs pagodināsit Dievu un kļūsit vairāk kā uzvarētāji caur Viņu, kurš cilvēci bija mīlējis un atdevis par mums savu dzīvību, lai Viņā mēs iegūtu dzīvību un glābšanu.