Nolaupītājs un krāpnieks pieņēma čūskas izskatu (sk. 1. Mozus 3:1). Šis jaukais skats savaldzināja pirmo sievieti, jo šis dzīvnieks bija skaists. Viņa sāka sarunu ar brīnišķīgo dzīvnieku, pat nenojaušot, ka ir nonākusi pārāk tuvu Dieva noliktajai aizsargrobežai.
Bezkrāpniekapieņemtāpievilcīgāveidolanolaupītāja taktika atklāj labi pārdomātas un viltīgas metodes. Pirmais, ko čūska darīja, ir pārsteiguma izrādīšana, kas tika pasniegta, pārspīlējot Dieva teiktos vārdus: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” (1. Mozus 3:1) Mūsdienās tas skanētu apmēram tā: “OHO! VAI PATIEŠĀM Dievs teica, ka jūs dārzā neko nedrīkstat ēst?” Protams, Dievs bija teicis tieši pretējo – viņi varēja ēst visu koku augļus, izņemot tikai viena (sk. 1. Mozus 2:16, 17). Nolaupītāji vienmēr ir bijuši un vienmēr būs viltīgi krāpnieki.
Lai arī nolaupītājs sarunājās ar pirmo sievieti Ievu, visi vietniekvārdi šajā tekstā –“jūs” un“mēs” – ir daudzskaitlī, jo pie viņas vērsās kā pie pirmā cilvēku pāra pārstāvja, un viņa arī atbildēja savā, sava vīra un arī visas cilvēces vārdā. Viņa nolēma, ka viņai ir “jāpalabo” nolaupītāja sacītais, jo tā apgalvojums nebija patiess (tam vajadzēja būt par mājienu, kas tālāk sekos). Viņas labojums skanēja “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.” (1. Mozus 3:2, 3) Pirmais, ko mēs ievērojam, ir viņas koncentrēšanās uz aizliegto koku, lai gan svarīgākais bija dzīvības koks. Turklāt Ieva pati sāk sagrozīt un pārspīlēt Dieva norādījumus, jo pievienoja Dieva teiktajam“neaiztikt koku” – šāda pavēle iepriekš tekstā nav minēta. Nolaupītāja taktika darbojās, un viņa pakļāvās tā metodēm, nenojaušot slazdu. Dieva mazā meitiņa bija briesmās!
Pēc tam nolaupītājs izteica pilnībā pretēju apgalvojumu Dieva teiktajam: “Tad čūska teica sievai: Jūs mirt nemirsit!” (4. pants) Šie ir lielākie meli! Dievs bija teicis: “Tu mirdams mirsi!” (1. Mozus 2:17) Krāpnieks turpināja izskaidrot Dieva nolūkus, it kā atklājot viņa patiesos motīvus:“Bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1. Mozus 3:5) Te nu tas ir! JŪS būsit kā dievi un paši izlemsit, kas ir labs un kas ir ļauns. Jums vairs nevajadzēs Radītāju! Jūs būsit ieguvuši morālo neatkarību un paši varēsit spriest. Kādēļ gan jūs neizbeidzat šo negodīgo izturēšanos pret sevi, kas neļauj jums pilnībā izpausties? Savāciet savas mantiņas un ejiet prom no šejienes! Jūs varat dzīvot labāk!
Izklausās pazīstami?
Sieviete vēlreiz paskatījās uz koku:“Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru.” (1. Mozus 3:6) Dara gudru? No kurienes viņai ŠĀDAS domas? Pirmie divi apgalvojumi par koku bija pareizi, jo tāpēc koki bija arī stādīti dārzā:“Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu.” (1. Mozus 2:9) Bet no kurienes viņai radās nepareizais priekšstats, ka bez tā, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas ir skaists, tas darīs viņu arī gudru? Protams, no nolaupītāja. Tagad Dieva mazā meitene jau domāja līdzīgi krāpniekam. Viņa pastiepa roku un...
“Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.” (1. Mozus 3:6) NĒ! Kāpēc viņi domāja, ka tā bija gudrība? Kāpēc viņi nepalika kopā ar gudrības un dzīvības avotu? Ebreju valodā Ievas un Ādama grēkā krišana ir pateikta astoņos vārdos. Tikai astoņi vārdi, bet kā šis notikums izmainīja visa Universa vēsturi! Pēc sarunas ar nolaupītāju Ieva
ticēja, ka arī bez Dieva saglabās morālās uztveres spējas un būs kļuvusi “gudrāka”. Tā viņa ēda aizliegto augli, pārkāpjot Dieva aizsardzības robežas, un aiznesa šo augli savam vīram, un arī viņš ēda. Viņa ierosināja grēku; viņš klusēdams piekrita, piekāpjoties grēkam.
Dieva bērni bija NOLAUPĪTI!