Stāsts, kas uzrakstīts Jāņa evaņģēlijā 8:2-11, mūsu ēras pirmā gadsimta draudzēs, nekur nepierakstīts, tika nodots no mutes mutē. Lai arī agrākos Jāņa evaņģēlija manuskriptos šī stāsta trūkst, to var atrast vēlākos rakstos. Dažkārt tas ir pierakstīts citur, piemēram, Lūkas evaņģēlija 21. nodaļas noslēgumā vai arī Jāņa evaņģēlija noslēgumā. Lielākā daļa stāstu par Jēzu tika pārstāstīti mutvārdos, tādējādi Jēzus sekotāji saglabāja un uzturēja Jēzus līdzības, notikumus, izteicienus, dialogus un paveiktos brīnumdarbus. Galu galā šīs mutvārdu tradīcijas ieguva rakstītu formu.
Man patīk šī stāsta novietojums Jāņa evaņģēlijā vairāku iemeslu dēļ. Vispirms, ir būtiski, ka Jāņa evaņģēlija 8. nodaļa sākas ar ierosinājumu nomētāt ar akmeņiem laulības pārkāpšanā pieķerto sievieti un noslēdzas ar akmeņu lasīšanu, lai nomētētu Jēzu pašu (59. pants). Vēl šajā nodaļā mēs atrodam, ka tiek atbrīvota notiesātā sieviete, kamēr jūdi, kuri neuzskatīja, ka viņiem vajadzīga atbrīvošana, aizliedza vienīgo patieso brīvības avotu: “Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (36. pants) Tā pakļaujot notiesāšanai paši sevi. Es apbrīnoju, kā šis stāsts saskan ar turpmāko notikumu sēriju, kuros šķietami tiek pretstatīts Jēzus un Mozus, it kā būtu jāizlemj, par kura mācekli kļūt (sk. Jāņa 6:30-58; 7:19-24; 9:1-41). Noslēgumā ( Jāņa 9:28,29) farizeji pasludina sevi par Mozus mācekļiem un noraida Jēzu Sabata turēšanas dēļ (ļoti interesanta tēma pārdomām).
Mūsu stāsts norisinājās templī.“Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa, un Viņš apsēdās un mācīja viņus.” ( Jāņa 8:2) Rakstu mācītāji un farizeji nepacietīgi vēlējās pazemot laulības pārkāpšanā pieķerto sievieti. Viņi būtu varējuši to paturēt ieslodzītu, kamēr runā ar Jēzu, tomēr viņi PATIEŠĀM vēlējās viņas sodīšanu padarīt par paraugprāvu. Tāpēc viņi nostādīja šo sievieti tempļa pagalma vidū, lai ikviens viņu varētu labi redzēt (3. pants). Tempļa pagalms bija kļuvis par tiesas zāli, un apsūdzētāji uzdeva Jēzum likumīgu jautājumu. Tā bija ierasta procedūra šādos gadījumos – mācītājam bija jāizsaka spriedums. Bet Jēzus nebija parasts Mācītājs – Viņš bija apsūdzētās sievietes Go’el.