Organizēta reliģija var izrādīties par spēcīgāko glābjošas Dieva pazīšanas aizstājēju, kādu vien pasaule jebkad pazinusi. Lielas briesmas slēpjas pašapmierinātībā. Mēs varam būt pieņēmuši doktrīnas un apmeklēt iknedēļas dievkalpojumus, kas mums liek justies apmierinātiem, ka esam drošībā. Galu galā, mēs esam draudzē un esam Viņa Vārdā, un tā mēs secinām, ka esam atraduši Dievu. Tā tas bija ar mani!
Tikai daudz vēlāk es sapratu, ka vienas no tumšākajām lappusēm cilvēces vēsturē ir iezīmējušas neaprakstāmas zvērības, ko īstenojuši reliģiozi cilvēki, lai aizstāvētu savu izpratni par patiesību. Es uzskatīju par pašsaprotamu, ka biju kristietis tāpēc, ka ticēju noteiktām teoloģiskām koncepcijām, bet es ļoti maz zināju par Dieva mīlestību un man trūka spēka izmainīt savu dzīvi būtiski nozīmīgās jomās. Patiesības apliecināšana mūs nedara laipnus, pacietīgus un dievbijīgus.
Piederība draudzei un ticības apliecināšana kļūmīgā kārtā ir kļuvusi par sinonīmu jaunpiedzimšanas piedzīvojumam, bet, tā kā apkārtējo pieredze ir apmēram tāda pati kā mūsējā, mēs neizjūtam nekādas briesmas vai nepieciešamību pēc dziļākas pieredzes. Šāda situācija zināmā mērā pastāv gandrīz visās mūsdienu draudzēs un denominācijās. Viltus pārliecība, ka reliģijai pietiek ar zināšanu, apliecināšanu un apmeklēšanu, ļauj mums attiekties pret Dievu kā pret vienu no dzīves ērtībām, nevis kā pret mūsu ikdienas dzīves centru.
Var izklausīties, ka esmu pret reliģiju, tomēr tā tas nav. Kaut arī organizētā reliģija neveda mani pie Dieva, tā bija tramplīns, stimuls, kas atvēra manas acis un lika sākt domāt. Tas, ko man iemācīja organizētā reliģija, bija katalizators, kas ievadīja mani noteiktā virzienā, nostiprināja mani dažos principos un sniedza zināmu struktūru Dieva Vārda sapratnei. Bez visa tā tikai retais spētu nostāties uz dziļākas dzīves ceļa.
Tomēr es ilgojos, lai visi ļaudis, gan draudzē, gan ārpus tās, saskatītu to, kas mūsdienās ir aizmirsts, proti, ka Dievs ir Persona, kuru visi var iepazīt un piedzīvot. Kaut toreiz, studējot Dieva Vārda patiesības, es būtu sapratis, ka šī mijiedarbība starp Dievu un dvēseli ir patiesas kristīgās pieredzes sirdspuksti! Ik dienas, ik stundas, ik mirkli Dievs vada, Dievs dod spēku, Dievs iedvesmo dzīvot dzīvi, kas „līdz ar Kristu apslēpta Dievā” (Kolosiešiem 3:3), „lai Dievs būtu viss iekš visa.” (1. Korintiešiem 15:28)
Biju lasījis Bībelē par tādiem cilvēkiem kā Enohs un Dāvids, kuri staigāja un runāja ar Dievu. Es vēlējos iegūt tādu pašu tuvību ar Dievu. Intuitīvi jutu, ka tā ir pieredze, kas man trūkusi visā, ko līdz tam biju mācījies un redzējis. Es to nesapratu, bet dvēseles dziļumos alku pēc tā.
Dievs bija ielicis šīs ilgas manā sirdī, un Viņš vēlējās man dot šo pieredzi, bet Viņš zināja, ka tas manā dzīvē prasīs lielas izmaiņas. Dievs zināja, ka es nekad neatradīšu Viņu „baznīcismā” un pasaules reliģiozitātē ar visu tās lepnumu, pompozajām pretenzijām un pašslavināšanu. Tā Viņš mani uzrunāja ar to pašu vēsti, ar ko Jēzus reiz vērsās pie mācekļiem: „Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” (Marka 6:31)
Viņš man pasniedza pirmās atslēgas uz šo pieredzi. Kamēr es to nezināju, Dievs bija mani meklējis, lai iegūtu manu sirdi un manu mīlestību. Beidzot es atsaucos Viņa mīlestībai un vēlējos Viņu atrast. Bībele apsola: „Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit.” (Jeremijas 29:13) Es biju apņēmies darīt tieši tā.
Vadot savu uzņēmumu un rūpējoties par sadzīvi, atrados tādā spriedzē, steigā un stresā, ka Viņa aicinājums atpūsties tiešām bija pamatots. Es patiešām biju noguris. Papildus visām pārējām saistībām es biju draudzes vadītājs un biju tik aizņemts, darot „Dieva darbu”, ka biju pārāk aizņemts, lai varētu prātot par to, ka esmu pārāk aizņemts. Dievs man lika to saprast. „Džim, tev jāierobežo tava dienaskārtība. Samazini savas nekad nebeidzamās saistības, vienkāršo savu dzīvi, lai varētu „rimties un atzīt, ka Es esmu Dievs”. (Psalmi 46:11)”
Bija pienācis laiks pārmaiņām, bet man sapņos nebija rādījies, kas mūs sagaida, cenšoties visā šajā spriedzē atrast rāmas vienkāršības dzīvi.