Es gandrīz dzirdu kādu sakām: „Tāda vienkāršā dzīve ir grūta un garlaicīga, Džim.” Grūta varbūt, bet garlaicīga? Tieši aiz mūsu logiem pastaigājas brieži un aļņi. Apkārtnē joprojām brīvi klaiņo kalnu lauvas un āmrijas. Pirmatnējā mežā netraucēts savās gaitās dodas grizli lācis. Vienudien, izkarot uz veļas auklas žāvēties drēbes, pēkšņi jutu, ka no aizmugures kāds man piebiksta. Milzīga auguma stirnu buks mēģināja iebāzt savu degunu manā kabatā, lai palūkotu, vai tur nav aizķēries kāds cepumiņš, ar ko mēs viņus reizēm cienājam. Mums bija laimīga iespēja pieradināt lāci. Tas ļāva sevi samīļot un pat rāpās šūpolēs kopā ar mūsu zēniem!
Iegūt savvaļas radījumu draudzību nozīmē izbaudīt mazu kripatiņu no debesīm! Vai tas nav labāk par Disnejlendu? Tuvojoties dabai, tu tuvojies dabas Radītājam.
Mūsu zēni nekad negarlaikojās. Mums bija jādara tikai viena lieta: jāsaka „jā”. „Jā, jūs varat iet pārgājienā. Jā, jūs varat braukt ar kanoe. Jā, jūs varat doties slēpot!” „Jā, jūs varat rāpties kalnos, laisties lejā ar virvēm un izsekot šo alni!” „Jā, jūs varat iet izpētīt to biezokni!” Jā, jā, jā! „Un jā, mēs iesim kopā ar jums!”
Bērniem citā vidē parasti tiek teikts nē, nē, nē! Iesakņojas pretestība. Cik gan daudz labāk ir dzīvot vidē, kur bērnu izvēles iespējas aprobežojas ar izvēli starp pieņemamām alternatīvām!
Starp citu, dzīves vienkāršība nozīmē stingru disciplīnu, bet tas nav jauns burta kalpības paveids. Mēs to darām ar Kristu, lai Viņš varētu ienākt mūsu laulībās un ģimenēs. Tā nav kāda jauna reforma, kurai mēs visi sekojam, domājot, ka esam glābti tāpēc, ka dzīvojam visvienkāršākās dzīves pasaulē. Kristus dzīvoja vienkāršu dzīvi, un Viņš ir mūsu paraugs. Kristus pirmo trīsdesmit dzīves gadu klusā vienkāršība sagatavoja Viņu rosīgiem trīs ar pusi aktīvās kalpošanas gadiem. Un arī tajos, kā lasām Bībelē, Viņš devās nomaļus, lai klusā nošķirtībā sarunātos ar savu Debesu Tēvu. Vienkāršā dzīve sagatavoja ceļu Viņa kalpošanai, un rāmas vienkāršības periodi šo kalpošanu uzturēja.
Ko Svētais Gars saka tev? Vai Viņš nesaka: „Kāp ārā no vilciena!” Dievs apsola: „Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos.” (Jesajas 32:18)
Mums ir jāatgriežas un jāatrod mūsu miers, jāatrod savienība ar Dievu. Kad mēs piedzīvosim šo rāmumu un paļāvību, mēs zināsim, ka Dievs ir ar mums ik sekundi. Ja vēlamies atrast dzīvu un vitālu savienību ar Jēzu Kristu, mums ir jānomierina savas dzīves. Mums ir jāvienkāršo. „Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku.” (Jesajas 30:15)
Ne visi ir aicināti pārcelties uz dzīvi mežā vai kalnos, bet ikviens ir aicināts iegūt šādu pieredzi ar Dievu. Tu vari sākt tieši šeit, kur esi patlaban, vienkāršojot savu dzīvi un atbrīvojot laiku Dievam un ģimenei. Tas neprasa īpašas prasmes vai lielas naudas summas – vienkārši apņemies iegūt šo pieredzi.
Jesajas 30. nodaļas 15. pants noslēdzas ar skumju piebildi: „Bet jūs negribat.” Draugs, tam nav jābūt sacītam par tevi. Lūdzu, nepieļauj, ka tas būtu par tevi! Tu vari izvēlēties izlauzties pie Dieva un atrast mieru. Risinājumi, ko Dievs piedāvāja man, bija personīgi un unikāli piemēroti manām vajadzībām, un es zinu, ka Viņš tāpat darīs arī tavā dzīvē!