Ja tu iepazīsti kādu, kas ir pilnīgi uzticams, tu, protams, viņam tūlīt arī uzticies. Un šajā gadījumā tev nav sevi jāapstrādā — viss notiek dabiski. Uzticēšanās Dievam — tas ir pirmais, ko darām pēc tam, kad esam iepazinuši Viņu, un mums nav ar to īpaši jānodarbojas. Īsta ticība nozīmē uzticēties Dievam, lai arī kas notiktu. Ticība ir uzticēšanās Dievam gan traģiskos brīžos, gan tad, kad viss rit gludi. Patiesa ticība uzticas Dievam gan tad, kad avarē lidmašīna, gan tad, kad izžūst aka; tā uzticas gan dzīvē, gan nāvē. Un doma, ka ticības pamatu veido saņemtās atbildes uz lūgšanām tieši tā, kā to gaidām, ir velna izgudrota pseidoticība.
Patiesā ticība nav pašmērķis. Tā nenāk pie tiem, kas to meklē, bet gan pie tiem, kas to nemeklē, taču tiecas pēc Jēzus. Ticība vienmēr ir vērsta uz kādu mērķi, bet, ja ticība pati kļūst par mērķi, tad tā mūs iznīcina.
Īsta ticība ir rezultāts personīgām attiecībām ar Dievu. Kā to panākt? Tāpat kā iepazīstoties ar jebkuru citu — sarunājoties. Mēs mēdzam kontaktēties runājot, uzklausot, kopīgi kaut kur dodoties un darbojoties. Kristīgajā dzīvē ar Dievu varam runāt lūgšanā. Uzklausīt Viņu varam, lasot Viņa Vārdu, bet iet un darboties kopā ar Viņu varam, ja iesaistāmies kalpošanā un misijas darbā. Iepazīšanās ar Dievu ir ticības dzīves neatņemama sastāvdaļa. Kad ik dienas uzturam ciešas attiecības ar Kungu, iemācāmies Viņam uzticēties, tas kļūst pats par sevi saprotams. Tāda ir ticība šī vārda visaugstākajā nozīmē.
Ticība jeb uzticība ir Dieva dāvana. Ef. 2:8 teikts: „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.” Ir tikai viens ceļš, kā tādu dāvanu saņemt — jānonāk ciešā saskarē ar tās devēju. Kā nokļūt ciešā saskarē ar Dievu, lai saņemtu šo dāvanu? Uz ceļiem atvērtā Dieva Vārda priekšā.
Lūgšanas galvenais mērķis ir iepazīšanās un sadraudzība ar Dievu, nevis atbilžu saņemšana. Bet kristieša liecības galvenais nolūks ir stāstīt par Dieva mīlestību, nevis atskaitīties par saņemtajām atbildēm.
Tātad — kas ir ticības labā cīņa? Tā ir jau esošā ticības mēra pieņemšana (Rom. 12:3) un lietošana ar nolūku, lai katru dienu tuvāk iepazītu Dievu; tā ir Jēzus iepazīšana, lai varētu Viņam uzticēties dabiski un pašsaprotami. Es nekad necīnos par ticību, bet cīnos par to, lai iepazītu Dievu. Turklāt šāda Dieva iepazīšana ik dienas prasa pūles. Velns zina — ja tu iepazīsi Dievu, tad saņemsi glābjošo spēku (1. Jāņa 5:4). Tāpēc sātans dara visu, lai tevi novērstu un atturētu no tā, ka tu pavadi laiku kopā ar Dievu.
Es iesaku tev, mans draugs, pielikt pūles, lai iepazītos ar Dievu. Kad tas notiks, tu saņemsi ticības dāvanu kā pašu par sevi saprotamu. Kāda brīnišķīga priekšrocība iepazīties ar lielo Visuma Dievu, ar Dievu, kuram var uzticēties, jo Viņš ir uzticams! Es aicinu tevi jau šodien iepazīt viņu kā savu Draugu.
Dārgais Tēvs Debesīs! Pateicamies par Tavu labo vēsti, ka kristieša dzīve ir tik vienkārša. Piedod mums mūsu aplinku ceļus, manevrus un trikus, ko esam lietojuši, mēģinādami iegūt īstu ticību. Lūdzam, atbrīvo mūs, lai nepaļaujamies uz ko citu kā vien uz Tavu žēlastību un spēku, un iepazīstini ikvienu no mums ar sevi, lai Jēzus patiesā ticība ienāktu mūsu dzīvē. Pateicamies, ka Tu uzklausi mūsu lūgšanu. Jēzus vārdā — āmen.