Pagāja divas nedēļas, un es dalītām jūtām iegāju A. kunga uzņēmumā. Es sagaidīju, ka dzirdēšu par saņemtajām svētībām; tomēr bija arī iespējams, ka laulātie pretojas Dieva Gara darbībai; bija iespējams, ka viņi, izmantojot Dieva piešķirto izvēles brīvību, pieņem nepareizus lēmumus. Bet nepagāja ilgs laiks, un es pārliecinājos, ka viņu dzīvē viss iet uz labo pusi.
Atvēru grāmatvedības durvis un jautāju, vai A. kungs būs ilgi aizņemts savā kabinetā ar apmeklētāju. Grāmatvedis atbildēja, ka es šefu varēšu satikt
pēc dažām minūtēm, un uzaicināja mani apsēsties. Viņš piebilda, ka īpašnieks pašlaik beidz darbu pie darbnīcas paplašināšanas plāna. Bez tam saimnieks mani gaidīja šajā rītā. Es pacēlu savu sirdi pie Dieva klusā slavinājumā, redzot, ka Viņa mīlestības spēks ir nācis par svētību tiem, par kuriem biju aizlūdzis.
A. kungs mani sveicināja ar ciešu rokas spiedienu un miera pilnu skatienu, kas atstaroja Dieva mīlestību. “Man ir daudz labu ziņu, ko jums stāstīt. Mums atkal ir labas attiecības, un dzīve ieguvusi jaunu jēgu.”
Kad viņš turpināja, varēju pārliecināties, ka Dieva Gars ir tiešām darbojies viņa dzīvē. Viņš pastāstīja, ka trešajā dienā pēc mana apmeklējuma birojā sievas rīcība manāmi izmainījusies. Kad viņš nācis mājās pusdienās un vakariņās, pārsteidzis tas, ka televizors ir izslēgts un skan klusināta klasiskā mūzika, viena no viņa iemīļotajām melodijām. Sieva bija laipna, bet šķita nogrimusi domās. Pēc dažām dienām viņa piezvanīja un vaicāja, vai viņš var tā iekārtoties, lai pēc pusdienām vairs nevajadzētu atgriezties darbā. Vīrs atbildēja, ka varēs, bet atnāks pusdienās nedaudz vēlāk.
Mājās bija klāts galds pie sveču gaismas. Sieva paskaidroja, ka ir nopietni domājusi par spriedzi, kas apdraud viņu ģimeni. Tagad viņa ticēja, ka spēj kontrolēt savu dzīvi; viņa liecināja, ka dažu dienu laikā no nelīdzsvarotas, juceklīgas personas pārtapusi par mierīgu, apdomīgu cilvēku. Tālāk viņa piezīmēja, ka dzīve ir pārāk īsa, lai to izšķērdētu žēlabām pašai par sevi laikā, kad ir daudz iemeslu būt pateicīgai.
Kad viņš man pastāstīja to, ko viņš sauca par savu laimīgāko likteni, mana sirds uzgavilēja Debesu priekā, un klusībā es pateicos un slavēju Svēto Trīsvienību, kas mani bija izmantojusi kā Dieva mīlestības un dziedināšanas nesēju.
Pēc tam viņš pastāstīja, ka arī pats bija piedzīvojis vairākas pašpārbaudes dienas. Abi nolēmuši izmēģināt kaut ko līdzīgu jaunam iesākumam.
“Jums būs grūti noticēt, bet es saku bez pārspīlējuma, ka ir izmainījusies visa mājas atmosfēra,” viņš nobeidza. “Es nezinu, kā to izskaidrot. Viss ir tik miera pilns un patīkams. Man ir atkal prieks iet uz mājām.”
Nu viņš sāka plānot darbnīcas paplašināšanu. Viņš aplēsa, ka vajadzētu nedaudz paplašināt ēku un pieņemt vēl divus virsbūvju meistarus. Līdz ar to paaugstinātos ienākumi, varētu pieņemt kvalificētu darbinieku, kas veiktu remontu kalkulācijas un vadītu darbnīcu. Tādā gadījumā viņš varētu sev izbrīvēt vairāk laika un pavadīt to kopā ar sievu.
“Kā jūs izskaidrojat, ka šī fantastiskā pārmaiņa notikusi tik īsā laikā?” viņš negaidot ievaicājās. Klusībā es lūdzu: “Debesu levs, svētī manu muti ar īstajiem vārdiem.”
Skaļi es pateicu: “A. kungs, ja atceraties, pirms divām nedēļām, aizejot no jums, es pieminēju, ka atcerēšos jūs un jūsu sievu savās lūgšanās. Lūk, tas, ko jūs esat piedzīvojuši, ir uzklausītu lūgšanu rezultāts.”
Domīgi grozīdams galvu, viņš iebilda: “Es jums ticu un augstu vērtēju to, ka esat par mani lūdzis, bet es nekad neesmu piedzīvojis, ka lūgšanas tiktu uzklausītas ar tādu spēku. Mēs abi ar sievu ejam uz baznīcu, bet man jāatzīst, ka nekad neesmu piedzīvojis tā uzklausītas lūgšanas: tās ir lūgšanas, kas patiesi izmaina dzīvi.”
Man par pārsteigumu viņa sejas izteiksmē un balsī ietrīcējās izmisuma stīga: “Lūdzu, lūdzu, apsoliet man, ka turpināsit par mums lūgt, es jūs lūdzu!”
Nekad neesmu savā dzīvē juties kādam tik vajadzīgs. Nekad nebiju arī tik priecīgs par savām uzklausītajām lūgšanām.
“A. kungs, es apsolu aizlūgt par jums un jūsu sievu. Es ierakstīšu jūsu vārdus savā pastāvīgajā lūgšanu sarakstā. Es lūgšu, lai ikdienas aizlūgumi par jums paceltos pie Dieva.”
Atcerējos savu saspringto darba plānu, ātri pārbaudīju viņa reklāmas pieteikumu un devos projām nākamajā vizītē. Pēc gada es vairs negatavoju šo tālruņu katalogu, jo mani pārcēla citā, atbildīgākā darbā, bet kādā reģionālā sanāksmē es sastapu kolēģi, kas tagad kārtoja A. pasūtījumu, un saņēmu dažas labas vēstis.
“Rodžer, A. kungs jums sūta sveicienu. Viņš vēlējās, lai es jums pastāstu par viņa uzņēmuma panākumiem, un galvenais, ka ģimenē viss ir labi. Viņš teica, ka mājās vēl nekad nav bijis tik labi. A. kungs nestāstīja, par ko jūs runājāt, bet kaut kādā ziņā esat viņu dziļi ietekmējis.”
Tā patiesi bija laba ziņa, ka Dieva Gars sniedzis intensīvu terapiju šim laulātajam pārim dienu no dienas.