Edmonds, viens no maniem brāļiem, dzīvoja Otavā. Drīz pēc tam, kad bija iznākusi mana grāmata par aizlūgšanām, viņš nopirka vairāk nekā piecdesmit eksemplāru un izsūtīja tos radiem un draugiem. Vienu grāmatu saņēma viņa bijusī sieva, kas dzīvoja Niagarafolsā, Ontario.
Izlasītā iespaidota, viņa piezvanīja Edmondam un lūdza, vai viņš nevarētu sazināties ar mani un ierosināt aizlūgt par viņas kaulu slimību, kas strauji progresēja un draudēja ar pilnīgu invaliditāti.
Viņa smagi cieta daudzus gadus. Vispirms deformācija parādījās starp potīti un papēdi; tur izveidojās sacietējums, kas neļāva vairs uzvilkt kurpi. Aso sāpju dēļ viņa nevarēja necik balstīties uz pēdas un bija spiesta lietot kruķus.
Kad arī stipras zāles vairs nemazināja neciešamās sāpes, ārsti sāka domāt par pēdas amputāciju. Taču drīz pēc tam, kad sāku par viņu aizlūgt, sāpes mazinājās un dažās dienās pilnīgi izzuda. Izaugums saruka, un drīz vien viņa atkal varēja uzvilkt kurpi.
Kopš tā laika viņa pati spēj iet iepirkties un darīt to, kas agrāk bija jālūdz no citiem. Sevišķi iepriecināta viņa ir par iespēju atkal apciemot savus bērnus Ontario provinces ziemeļos.