Kristiešu pētnieks un rakstnieks K. S. Lūiss ir teicis — ja Jēzus nebūtu tas, par ko Viņš sevi sauca (Dieva Dēls, Mesija), tad viņam jābūt vājprātīgajam. Lūisa apgalvojums skanēja apmēram šādi: vienīgi tāds cilvēks, kurš visā pilnībā kontrolē savu prātu, vai arī pilnīgi vājprātīgs varētu apgalvot, ka viņš ir Dieva Dēls vai pat Dievs. Tikai cilvēks pie pilna prāta varēja runāt to, ko teica Jēzus, un mācīt to, ko mācīja Jēzus, un tai pašā laikā apgalvot, ka viņš ir Dieva Dēls. Tātad Lūiss uzsvēra: “Šis vīrs bija un ir Dieva Dēls vai arī vājprātīgais.”
Žurnālists un kādreizējais skeptiķis Lī Strobls, kurš sarakstījis vienu no vispārliecinošākajām grāmatām par Jēzu, šo jautājumu pārrunāja ar pazīstamu kristiešu psihologu. Strobls Dr. Gērijam Kolinsam uzdeva tiešu jautājumu: “Vai Jēzus bija jucis?”
Kolinss atbildēja: “Ja vēlaties īsu atbildi, tad — nē.”
Strobla piezīmes liecina, ka pēc ilgās sarunas viņš atgriezies mājās un rūpīgi pārlasījis Jaunajā Derībā rakstītos Jēzus vārdus. “Es nevarēju atrast nekādas plānprātības, mānijas vai paranojas pazīmes,” viņš saka. “Tieši pretēji — mani atkal aizkustināja Viņa pamatīgā gudrība, Viņa dziļās domas, Viņa poētiskā daiļrunība un Viņa lielā līdzjūtība.”
Mūsdienās ir ļaudis, kuri, spriezdami pēc viņu rīcībā esošajiem faktiem, uzskata, ka Jēzus bijis nelīdzsvarots vai garīgi nestabils. Tomēr šis apgalvojums ir publiskots un atspēkots pārāk bieži, lai saglabātu jebkādu ticamību. Džons Stots savā laikā, tāpat kā daudzi citi 20. gadsimtā, centās izskaidrot kristīgo ticību un izdarīja kādu trāpīgu secinājumu: “Maldināti cilvēki nemaldina nevienu citu kā vien sevi pašus, turpretī Jēzus ir pārliecinājis miljonus.” Savā izcilajā grāmatā Patiesība par Jēzu Dr. Pols Bārnets parāda, ka daudzus ir pievīluši maldinoši tā saukto mūsdienu zinātnieku raksti. Bet Jēzus pats nebija maldināts.
Tātad — vai Jēzus tiešām bija tas, par ko Viņš sevi sauca, par ko Viņu uzskatīja mācekļi un par ko Viņu gadsimtiem ilgi ir arī uzskatījuši visi kristieši? Vai Viņš bija Dieva Dēls, ilgi gaidītais Mesija? Atbilde vai arī būtiska tās daļa meklējama pravietojumos.
Iepriekšējā nodaļā mēs ar nodomu neaplūkojām atsauces uz Vecās Derības pravietojumiem, kas skar Mesiju, kuram bija jānāk un jāatbrīvo sava tauta. Tomēr kāds uzticams avots sniedz informāciju, ka ne mazāk kā divdesmit vienā no Vecās Derības grāmatām ir atrodami pravietojumi par Mesijas nākšanu. Nu ir pienācis laiks izpētīt dažus no šiem ziņojumiem, lai mēs paši spētu noteikt, vai tie ir piepildījušies Jēzus dzīvē, un ja ir, tad kad un kādā veidā. Tālāk tiks sniegts vēl viens neatspēkojams pierādījums tam, cik precīzas ir Bībeles zināšanas par nākotni. Tas neapšaubāmi liecina arī par šīs grāmatas dievišķo izcelsmi.