Ir gandrīz neiespējami pārspīlēt Bībeles ietekmi vēstures gaitā. Kā jau tika minēts iepriekšējā nodaļā, tās vērtības, kuras likušas pamatus Rietumu sabiedrībai un kas veido pamatu brīvam un demokrātiskam dzīvesveidam, gandrīz pilnībā nāk no Bībeles. Alisters Nobls atsaucas uz nozīmīgu grāmatu, kurā profesors Mērdo Makdonalds aprakstījis Kristus ietekmi uz demokrātiju, politisko sistēmu, sociālajām reformām, kā arī uz kultūru un humanitārajām zinātnēm. Makdonalds secināja: “Rietumu civilizācijas vēsture nav izskaidrojama, ja tiek nošķirta no Jēzus Kristus.” Bet, kā jau tika minēts pirmajā nodaļā, par Jēzus teikto mēs zinām vienīgi no Bībeles. Tāpēc apgalvot, ka Jēzus ir ietekmējis Rietumu civilizāciju, nozīmē apgalvot, ka to pašu ir paveikusi arī Bībele. Un šo milzīgo ietekmi ir iespējams saskatīt daudzos kultūras aspektos.
Bībele ir ietekmējusi literatūru. Mēs par Bībeli parasti domājam kā vienīgi par reliģiskās patiesības avotu, aizmirstot tās literāro vērtību. Tai pašā laikā Bībele pati par sevi ir lieliska lasāmviela.
Autorizētais izdevums jau vien ir angļu literatūras piemineklis, un saskaņā ar sera Artūra Kvilera-Kūča teikto lekcijā Kembridžas Universitātē tas ir “varenākais” literārais sasniegums angļu valodā. Kāds cits pētnieks Autorizēto izdevumu sauc par “cēlāko angļu prozas pieminekli”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis tulkojums ir tik populārs vēl gandrīz 400 gadus pēc pirmās tirāžas iznākšanas.
Taču ir vēl kas. Bībele ir ietekmējusi citus rakstniekus. Saka, ka Šekspīrs savā laikā tieši citējis vai atsaucies uz 42 Bībeles grāmatām. Kāds rakstnieks saka, ka nav iespējams pilnībā izprast Šekspīra teikto, ja nepārzina Bībeli. To pašu var teikt arī par Miltona Zaudēto paradīzi un Atgūto paradīzi, Banjana Svētceļnieka gaitu un citiem daudzu autoru sarakstītajiem darbiem, kuri tiek uzskatīti par klasiku un starp kuriem var minēt Spenseru, Edisonu, Vordsvortu, Tenisonu, Kolridžu, Dikensu, Tekeriju, Brontē, Longfelovu un Raskinu. Kāds reiz izrēķināja, ka angļu literatūras lielmeistara Raskina darbos Bībeles citātu saraksts, atsevišķi ņemts, izveidotu vairāk nekā 300 lappušu biezu grāmatu. Tas pats rakstnieks secina, ka “vairāk nekā 1200 gadus Bībele ir bijusi aktīvs angļu literatūras spēks”, kas no paaudzes paaudzē veidojis rakstnieku domāšanu. Mēs droši varam pieņemt, ka kaut kas līdzīgs ir norisinājies arī citu tautu literatūrā.
Bībele ir ietekmējusi valodu. Autorizētais jeb Karaļa Džeimsa tulkojums ir ietekmējis dzīvi un sarunvalodu Anglijā vairāk nekā 300 gadus. Alisters Makgrāts savā aizraujošajā Karaļa Džeimsa Bībeles pētījumā saka, ka tā bija viena no divām “visvarenākajām ietekmēm, kas veidojušas angļu valodu”, un vēsta, ka tās publicēšana kļuvusi par “robežzīmi valodas vēsturē” . Daudzas no tām frāzēm un izteicieniem, kas pirmoreiz parādījās Tindla Jaunajā Derībā un pēc tam arī Autorizētajā tulkojumā, vēl joprojām ir daļa no mūsdienu angļu valodas, piemēram, “zemes sāls”, “varas, kas valda”, “paši sev ir bauslība”, “ceļi un sānu ceļi”, “īstenā laikā teikts vārds”, “laizīt pīšļus”, “visa ļaunuma sakne”, “dienas tveicē”, “kvēlojošas ogles”, “cīnīties labo cīņu”, “iet no spēka uz spēku”, “avs, ko ved uz kaušanu”, “laika zīmes” un daudzi citi. Gan angļu rakstu valodu, gan angļu sarunvalodu veidoja Bībelē atrodamie tēli un tajā izmantotā leksika.
Daudzi ievērojami zinātnieki ir atzinuši milzīgo Bībeles un it īpaši Autorizētā tulkojuma ietekmi uz angļu valodas attīstību. Viņu vidū sers Artūrs Kvilers-Kūčs no Kembridžas Universitātes, profesors Alberts Kuks no Jēla Universitātes un pavisam nesen, kā jau tika minēts, arī profesors Alisters Makgrāts no Oksfordas. Makgrāts samērā stingri norāda uz to, ka Karaļa Džeimsa izdevums atstājis “būtisku un izšķirošu ietekmi uz angļu valodas veidošanos” .
Tā visa starpā mums būtu jāatceras, ka angļu valodā kā dzimtajā runā daudzās valstīs, tai skaitā Austrālijā, Kanādā, Indijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā ir starptautiskā valoda, ko lieto politikā, tirdzniecībā, ražošanā, sakaru nozarē, medicīnā un aviācijā. Karaļa Džeimsa Bībeles ietekme uz runāto un rakstu valodu lielā pasaules daļā ir daudz nozīmīgāka, nekā to savā laikā būtu varējuši iedomāties karalis Džeimss vai viņa tulki.
Bībele ir ietekmējusi mūziku. Grāmatā Tā Kunga Vārds ir nodaļa, kuras nosaukums veidots jautājuma formā: Kas notiktu, ja Bībeles vispār nebūtu? Šīs nodaļas autors Dr. Viljams Greiems Skrogijs norāda uz daudziem nudien izciliem skaņdarbiem, kuri ir kļuvuši par “Rietumeiropas tautu mantojumu”, un atgādina mums, ka par savu esamību tie ir parādā Bībelei. Viņš piemin Haidna Pasaules radīšanu, Hendeļa Mesiju, Mendelsona Eliju, Pērsela Jubilate, Baha Sv. Mateja pasiju un Steinera Krustā sišanu un saka: “Šī mūzika nekad netiktu radīta, ja nebūtu Bībeles.” Viņš tikpat labi būtu varējis pieminēt arī Baha darbu Jēzus mūsu dzīves laime; Mocarta Rekviēmu; Alegri Miserere, Faures Pie Jesu un In Paradisum; Guno Ak, Dievišķais Pestītāj un Baha Avis var droši ganīties, no kuriem ikviens gadsimtu gaitā ir iedvesmojis miljoniem cilvēku.
Un kā ir ar lieliskajām kristiešu slavas dziesmām? Īzaks Vats sarakstīja vairāk nekā sešus tūkstošus. Čārlzs Veslijs, Filips Dodridžs, Fanija Krosbija, Topledijs, Ņūtons, Kūpers, Hēbers un citi, kuri sarakstījuši vēl daudzus tūkstošus. Tās visas ir radītas, pateicoties Bībeles teksta inspirācijai. Tās ir dziedātas paaudžu paaudzēs, izsakot neskaitāmu miljonu cerības, bailes, ilgas un uzskatus.
Brīnišķīgās kristīgās dziesmas ir skanējušas arī no neticīgu ļaužu mutēm un bieži vien tikušas atskaņotas ne vien dievnamos, bet arī dažādos sporta pasākumos. Gadiem ilgi futbola kausa izcīņas finālspēlēs slavenajā Londonas Vemblija stadionā ir skanējuši vārdi Kungs, paliec klāt, Vadi mani, ak, Jehova un daudzas citas labi pazīstamas dziesmas. Tās pastāv un nav izzudušas tāpēc, ka šos skaņdarbus inspirējusi Bībele, atzīst Dr. Skrogijs.
Kas notiktu, ja Bībeles vispār nebūtu? Vismaz viena lieta ir skaidra: lielākā daļa kristīgo dziesmu angļu valodā un daudzi izcili pasaules mūzikas šedevri vispār nebūtu radušies.
Bībele ir ietekmējusi arī mākslu. Ar mākslu mēs bieži vien saprotam gleznas, un šajā sadaļā mēs īpaši pieskarsimies lielajiem meistariem, kuri ir pazīstami un novērtēti visā pasaulē. Māksla plašākā nozīmē ietver arī skulptūras, arhitektūru un gravīras, bet tas viss savā veidā ir atspoguļojis no Bībeles smelto kristīgo vēsti. Lielās Eiropas katedrāles tiek dēvētas par “akmenī cirstām simfonijām”. Nostājieties pretī Mikelandželo skulptūru grupai Pietà, paraugieties uz viņa Dāvidu, viņa Augšāmcelto Kristu vai arī uz citu Renesanses skulptoru darbiem! Jūs ieraudzīsit un sajutīsit Bībeles spēcīgo ietekmi.
Daudzu meistaru krāšņajās gleznās mēs varam skaidri ieraudzīt Bībeles atstāto iespaidu. Šīs gleznas ir skatāmas jebkurā pasaules lielajā muzejā, mākslas galerijā un katedrālē. Rembrants, Rubenss, Rafaēls, Mikelandželo un Ticiāns ir tikai daži no labāk pazīstamajiem Renesanses laika māksliniekiem, kuri visi iedvesmu lielā mērā smēlušies Bībeles tēmās. 19. gadsimtā Holmans Hants pasaules meistardarbiem pievienoja savu skaidro un aizkustinošo gleznu Pasaules gaisma. Varētu minēt vēl daudzus. Kādas autors ir teicis:
“Ja nebūtu Bībeles, šie darbi nekad netiktu radīti un mākslas galerijas Londonā, Drēzdenē, Florencē, Venēcijā, Parīzē, Antverpenē un Milānā nekad nebūtu guvušas iespēju parādīt šos kristīgās mākslas šedevrus. Nepārspīlējot var teikt, ka daži no vissmalkākajiem darbiem, ko jebkad radījusi spalva, ota, kalts un ķelle, ir tapuši tādu tēmu un ainu iespaidā, kādas atrodamas vienīgi Bībelē.”
Mēs varam vien piebilst, ka saskaņā ar daudzu uzskatiem Mikelandželo sienas un griestu gleznojumi Siksta kapelā ir brīnišķīgākais visu laiku mākslas darbs, kas gandrīz pilnībā veltīts biblisko tēmu atainošanai.
Bībele ir ietekmējusi sociālās reformas. Mēs dažreiz piemirstam, ka daudzas pagājušo gadsimtu sociālās reformas nav vienīgi politiķu darba un parlamentu lēmumu rezultāts, bet sākotnēji radušās Bībeles principu ietekmē. Tāpat ne reizi vien ir ticis norādīts, ka britu Leiboristu partija savu sociālo ievirzi ir guvusi no metodistu kustības un bibliskajām mācībām. Tas pats attiecas arī uz leiboristu kustību pārējās Britu sadraudzības nāciju zemēs. Lai kā arī būtu, tomēr nevar ne uz brīdi apšaubīt to, ka daudzi sava laika reformisti, iespējams, pat lielākā daļa no viņiem, bija praktizējoši kristieši, kuri ticēja Bībeles humānajām mācībām. Atcerieties šos cilvēkus un to, ko viņi veikuši:
Ja mums būtu jāizvēlas tikai viens vai divi sociālo reformu veicēji, kuru dzinējspēks bija kristietība un bibliskie principi, mēs tikpat labi varētu apstāties pie Viljama un Katrīnas Būtiem, Pestīšanas armijas dibinātājiem, kuru sekotāji vēl joprojām turpina nest viņu pārliecību visai pasaulei. Visu šo ļaužu uzskati “dziļi sakņojās” Bībelē , un nav iespējams viņu darbību atdalīt no viņu pārliecības.
Bībele ir ietekmējusi Rietumu kultūru, kā mēs to jau pieminējām. Literatūra, valoda, mūzika un māksla palīdz identificēt kultūru un arī sociālo apziņu. Bet Rietumu kultūra ir kas vairāk nekā tikai šīs rezonējošās cilvēka dvēseles izteiksmes. Kultūru nosaka vērtības un uzskati, sociālie un politiskie mehānismi, kas padara sabiedrību funkcionālu un spējīgu redzēt citu vajadzības. Rietumu pasaulē Bībele ir spēlējusi galveno lomu, nodrošinot šīs vērtības un strukturālos procesus.
Profesors Makgrāts, kura asais prāts un ražīgais darbs mūsdienās tiek pamanīts arvien vairāk, norāda, ka 16. un 17. gadsimtā, kas formēja mūsu moderno rietumniecisko kultūru, Bībeli var uzskatīt par šīs kultūras “katra aspekta pamatu” . Tas īpaši attiecas uz Angliju, kur sāka veidoties impērija, tad Lielbritānijas valstīs, kuras, par spīti visiem to trūkumiem, lielā mērā mantoja un turpināja iemūžināt attīstības stadijā esošās kultūras vērtības un uzskatus. Protams, savu lomu Rietumu attīstībā ir spēlējušas arī Amerikas Savienotās Valstis, kuras tobrīd tikai sāka veidot savu nacionālo identitāti un lielā mērā aizņēmās Anglijā esošās vērtības un uzskatus. Makgrāts tālāk uzsver, ka bez Bībeles “angliski runājošās pasaules kultūra būtu nesalīdzināmi nabadzīgāka” .
Tikai visfanātiskākais prāts noliegs, ka uzskati un vērtības, kas nākuši no Bībeles, vēl līdz relatīvi nesenam laikam raksturoja un noteica Rietumu kultūru vai ka šie uzskati un vērtības lielākajā daļā pasaules ir nonākušas tieši ar angļu valodas starpniecību. To pašu var teikt arī par sociālajām un politiskajām iekārtām, piemēram, parlamentāro demokrātiju, tiesību sistēmām, brīvu un vispārēju izglītību, kā arī runas, apziņas, pulcēšanās un preses brīvību. Tās visas rod saknes bibliskajās mācībās un principos, kas atklājās reformācijas laikā un nostiprinājās Anglijā un Rietumeiropā, kad Bībele kļuva pieejama plašam cilvēku lokam, bet tās principi ienāca cilvēku dzīvē un nāciju kolektīvajā apziņā.
Tiešām, bez Bībeles “angliski runājošās pasaules kultūra būtu nesalīdzināmi nabadzīgāka”.