Viņa vienīgā kļūda bija uzskats, ka Dan. 8:14 pieminētā svētnīca, kurai jātiek šķīstītai, atrodas uz zemes un ka Kristus izpildīs svētnīcas šķīstīšanu tad, kad nāks, šķīstīs pasauli un kā ķēniņu Ķēniņš tiesās draudzi.
Millers neizdarīja lielāku kļūdu kā Jēzus mācekļi, kad viņi domāja, ka pēc pravietojumiem Kristum kā ķēniņam jānāk 31. gadā.
Bet ja tā, tad kāpēc Jēzus to nepaskaidroja Milleram un nestiprināja pārliecību, ka vēsts ir patiesa?
Viņš mēģināja gan — tieši tāpat kā Viņš to mēģināja darīt saviem mācekļiem pirms pirmā uzvaras gājiena. Ja tiktu pareizi saprastas rakstvietas Dan. 7., Lūk. 12., Ebr. 8. un 9., Atkl. 10. un 11., tās pasargātu no 1844. gada vilšanās, tāpat kā citas Vecās Derības rakstvietas savukārt būtu paglābušas mācekļus no viņu vilšanās.
Pārsteidzoša līdzība ir atrodama arī tam, kā Jēzus brīdināja savus mācekļus, ka Viņam būs daudz jācieš, ka Viņš mirs un augšāmcelsies trešajā dienā. Tas zināmā mērā atkārtojās, kad tieši pirms lielās vilšanās Dievs izvēlējās kādu jaunu millerieti Heizenu Fosu2 no Polendas Menas štatā un pravietiskā atklāsmē brīdināja, ka laiks sniegsies ilgāk par 1844. gada 22. oktobri.* Atkal ļaužu prātos bija pārpratums, taču ne Dieva gribā.
Ja šajās detaļās Millers bija kļūdījies, tad kāpēc Dievam vispār vajadzēja, ka viņš sludina? Kāpēc Dievs neļāva viņam turpināt sēt labību un slaukt govis? Galu galā, Millers taču pats to bija vēlējies darīt. Tad nebūtu bijusi arī lielā vilšanās.
Mēs jau iepriekš atradām šo iemeslu. Jēzus gatavojās uzsākt lielo salīdzināšanas darbu, kas žēlastības un varenības ziņā līdzinās Viņa nāvei pie krusta, un par to bija jādzird pasaulei, lai cilvēki varētu par to uzzināt, ticēt un dzīvot.
Bet kam, kur un kā Jēzus pirmo reizi izskaidroja pārpratumu pēc lielās vilšanās?
23. oktobrī, tieši nākamajā rītā pēc 22. oktobra, kāds aktīvs, bet gandrīz nepazīstams adventists Hīrāms Edsons drauga pavadībā taisnā ceļā šķērsoja labības lauku, kad pēkšņi viņam iešāvās prātā pareizi un saskanīgi izskaidrojumi rakstvietām Dan. 7., Lūk. 12., Atkl 10. un 11., kā arī (mājās, jau dažas stundas vēlāk) Ebr. 8. un 9., kuras millerieši nemaz nebija ņēmuši vērā vai arī pārpratuši.
Citiem vārdiem, Jēzus no Rakstiem viņam izskaidroja patiesību par sevi. Hīrāms Edsons bija adventistu “labības lauka Kleops”, kas ceļoja kopā ar savu biedru, kad tos panāca Kristus!
Edsona jaunā atziņa tika rūpīgi un vairākkārt pētīta. Tā noteiktā laikā izcēlās pasaulplaša reliģiska kustība — Septītās dienas adventistu draudze.
1. Ellen G. White, “The Desire of Ages”, (Mountain View, Calif.: Pacific Press Publishing Association, 1898, 1940), 776. lpp.
2. Sk. T. Housel Jemison, “A Prophet Among You” (Mountain View, Calif.: Pacific Press Publishing Association, 1955), 485.–489. lpp.', '1', 2, 'history