Jūsu rīcība liecina, ka jūs Kristum esat svešinieces. “Vai no tā paša akas avota izverd salds un rūgts? Mani brāļi, vai vīģes var nest eļļas ogas vai vīnakoks vīģes? Tāpat aka nevar dot sāļu un saldu ūdeni. Kurš ir gudrs un prātīgs starp jums? Tas lai rāda ar savu labo dzīvošanu savus darbus lēnīgā gudrībā. Bet, ja jūs rūgtu ienaidu un bardzību turat savās sirdīs, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību. Šī nav tā gudrība, kas nāk no augšienes, bet tā ir pasaules, dabiskā un velna gudrība. Jo kur bardzība un ienaidība, tur ir sajukšana un visāds ļaunums. Bet tā gudrība, kas ir no augšienes, pa priekšu ir šķīsta, pēc tam mierīga, lēna, paklausīga, pilna apžēlošanās un labu augļu, taisna un bez liekulības. Bet taisnības auglis top sēts iekš miera tiem, kas mieru dara.” (Jēk.3:11-18)
Šeit ir uzskaitīti augļi, kas skaidri liecina, ka cilvēkā dzīves spēka gados notikusi pārmaiņa - tik redzama pārmaiņa, (179) ko var attēlot ar miršanu. No dedzīgas, rosīgas dzīves nāvē! Kāds pārsteidzošs skats! Nevienam te nav jāmaldās. Ja šo pārveidošanos jūs vēl neesat piedzīvojušas, tad nepalieciet mierā. Meklējiet Kungu no visas savas sirds. Lai tas ir jūsu dzīves vissvarīgākais darbs.
Jums jādod norēķins par to labo, ko jūs būtu varējušas darīt savā dzīves laikā, ja jūsu nostāja būtu tāda, kādu Dievs no jums prasīja un kam Viņš jums bija sagatavojis bagātas iespējas. Bet jūs nepagodinājāt Dievu virs zemes un neglābāt ap jums esošās dvēseles, jo jūs pašas neizlietojāt žēlastību un spēku, gudrību un zināšanas, kuras Kristus jums bija sagādājis. Jūsos jānotiek nepārprotamai, skaidri redzamai reformai, vai arī jūs nekad no Jēzus nedzirdēsiet vārdus: “Labi tu godīgais un uzticīgais kalps.”
12. jūnija vakarā, kad biju lasījusi draudzei iepriekšējo, man rādīja, ka laikā, kurā jūs izturaties bezbēdīgi, lepni un savtīgi, vienaldzīgi pret dvēseļu glābšanas darbu, nāve dara savu darbu. Viens pēc otra no jums aiziet un noiet kapā. Kāds ir bijis jūsu iespaids uz tiem, kas pulcējās jūsu sabiedriskajos sarīkojumos? Kas ir teikts vai darīts, lai dvēseles vadītu pie Kristus? Vai jūs nekavējoties, laikā vai nelaikā darījāt visu, kas ir jūsu pienākums? Vai esat gatavs Dieva tiesas dienā sastapties ar tām personām, ar kurām jūs satikāties savās sabiedriskajās sanāksmēs? Sevišķi es domāju cilvēkus, kas nonāca zem jūsu iespaida un nu jau ir miruši bez Kristus. Vai varat teikt, ka jūsu drēbes ir tīras no viņu asinīm? Es pieminēšu vienu gadījumu ar Q. Vai viņa jums nepārmetīs? - Jums, kuras apņēma labi mājas iespaidi. Jums, kurām vienmēr bija labvēlīgas izdevības izveidot labu kristīgu raksturu, bet kuras neizjutāt nekādu nastu par dvēselēm. Jūs kopāt lepnumu, tukšu iedomību un mīlestību uz izpriecām un darījāt savu daļu, (180) apkaunojot savu ticības apliecību un liekot šai nabaga dvēselei, kuru sātans trieca un vajāja, apšaubīt patiesības īstenību un kristīgās reliģijas pareizību.
Jūsu vieglprātīgās sarunas, satiekoties ar citiem jauniešiem, bija pretīgas. Jūsu domu gājumā nebija nekā cēla un skaista — tikai parastā pļāpāšana un tenkošana, vieglprātīga tukša jokošana. Eņģeļi ir pierakstījuši šos skatus, kas atkal un atkal atkārtojas. Ņemot vērā vissvinīgākos aicinājumus, ar kādiem pie jums griezās, jūs pamācot, rājot un brīdinot, jūs esat vairāk vainojamas nekā citi jaunieši. Jums bija ilgāka pieredze un lielākas patiesības zināšanas. Jūs visilgāk esat dzīvojušas N. Jūs bijāt starp pirmajiem, kas apliecināja ticību patiesībai un kas sevi atzina par Kristus sekotājiem; un jūsu iedomīgā un lepnā izturēšanās ir darījusi vairāk šīs vietas jauniešu dzīves ieradumu izveidošanā nekā jebkuras citas personas iespaids. Tos, kas bija atgriezti pie patiesības, jūs it kā paņēmāt pie rokas un savienojāt ar pasauli.
Liela vaina gulstas uz jums un arī uz jūsu vecākiem, kam glaimoja jūsu lepošanās un ģeķība. Kad jūs rāja, viņi juta jums līdzi un lika saprast, ka pārmetumus uzskata par nepelnītiem. Tu, māsa O., domāji, ka esi skaista. Tavi vecāki tev glaimoja. Tu meklēji pazīšanos ar neticīgajiem. Ja nemaz neņemtu vērā tavu ticības apliecību, arī tad tava rīcība neatbilstu saprātīgai, vienkāršai neticīgai meitenei. Bet atzīstot sevi par lēnprātīgā un pazemīgā Jēzus sekotāju, tu savu ticības apliecību esi apkaunojusi. Ak, mana māsa, vai tu domā, ka šie pārdevēji neredzēja cauri tavam ārējam mirdzumam, kurā tu sevi ietērpi? Vai tu domā, ka viņus tik ļoti bija savaldzinājusi tava skaistā seja, ka tie nevarēja redzēt zem virskārtas un lasīt tavu patieso paviršo raksturu? Kad tu no māsas R krājuma aizņēmies rotājumus, (181) tos uzliki uz savas galvas un tad parādījies šo pārdevēju priekšā kā kādā izrādē, vai tu domā, ka viņi to nesaprata? Vai tu aizmirsi, ka klāt atradās Dieva eņģeļi un viņu skaidrās acis lasīja tavas domas, sirds tieksmes un nolūkus, ņēma vērā katru tavu soli, un Debesis pazīst tavu īsto , vieglprātīgo raksturu. Ja tu, kamēr biji aizrāvusies tukšās sarunās ar šo pārdevēju, kas tevi savaldzināja, glaimodams tavai iedomībai, būtu stāvējusi spoguļa priekšā, tad tu būtu redzējusi vaibstīšanos un sačukstēšanos to starpā, kas tevi novēroja; tu būtu novērojusi smīnus par tavu muļķīgo izrādi. Tu aptraipīji patiesības lietu. Ja tu šinī veikalā būtu varējusi ieiet dažus mirkļus vēlāk un būtu dzirdējusi sarunas, kas risinājās pēc tam, kad tu tur biji uzkavējusies tik ilgi, cik vien pieklājība atļāva, tad tev atklātos dažas lietas, par kurām tev nebija ne jausmas. Uzzinot, kā uz tevi skatās pat šie vieglprātīgie pārdevēji, tu justos ievainota un pazemota. Tieši tas pārdevējs, kas acīs tev glaimoja, pievienojās savu biedru smiekliem un jokiem par tavu iedomību, tukšumu un ārišķību.
Tu varēji atstāt iespaidu uz labu un pagodināt savu Glābēju. Bet tā vietā tu izturējies tā, ka kļuvi par pārrunu tematu glaimīgiem pārdevējiem un nepieaugušiem jauniešiem. Šo nepiedienīgo rīcību ievēroja daudzi cilvēki un tie, kas redzēja pretrunas starp tavu dzīvi un ticības apliecību, pat neticīgie, kas ārēji tev parādīja cieņu, sirdī tomēr tevi nicināja. Tu ej S pēdās, un, ja tavi vecāki neatmodīsies un nesaskatīs tavu ģeķību, tad viņi būs līdzvainīgi tavos grēkos. Viņi, kā arī tavas māsas, ir grēkojuši, stiprinot tavu lepnumu un glaimojot tavai iedomībai. Ja tu un tavas māsas būtu glābtas, tad jūs visas būtu sapratušas neglābto cilvēku bīstamo stāvokli. Nāks diena, kad, ja jūsos nenotiks liela pārmaiņa, (182) jūs dzirdēsiet no daudzām lūpām vārdus: Es biju šo kristiešu sabiedrībā, tomēr viņas nekad nestāstīja par man draudošajām briesmām. Viņas nekad mani nebrīdināja. Es domāju, ka, ja man draudētu briesmas pazust, viņa nepaliktu mierā ne dienu, ne nakti, pirms nebūtu mani atmodinājušas, lai es ieraugu, ka es eju bojā. Tagad es esmu pazudusi. Ja es būtu viņu vietā, un būtu citus cilvēkus redzējusi līdzīgā stāvoklī, tad es nebūtu likusies mierā, līdz skaidri neatklātu draudošās briesmas un nenorādītu uz Vienīgo, Kurš var tos glābt. Jūs bijāt labi un patīkami kalpi sātanam, kaut arī saucāt sevi par Kristus kalpiem.
Māsa O, tu pati savā vērtējumā juties tik ļoti paaugstināta, ka nevarēji pareizi izprast citu spriedumu, kas tevi novēroja un redzēja tava rakstura seklumu. Viņi tevi sauca par koķeti, un šādu slavu tu tiešām esi pelnījusi. Tev būtu ļoti, ļoti derīgi ņemt vērā apustuļa pamācību: “Jūsu jaukums lai nav no ārienes, bet apslēptais sirds cilvēks, kam neiznīcīgs jaukums lēnā, klusā garā, — tas ir dārgs Dieva priekšā.” (1.Pēt.3:3,4)
Tavi vecāki stipri kļūdījušies savu bērnu audzināšanā. Viņi pacieta, ka bērni atsakās nest nastas, kuru uzņemšanās tiem būtu bijusi ļoti derīga un labvēlīga. Bērniem neliedza apmierināt savas iegribas un atļāva palikt gultā, kur tie snaudā pavadīja visskaistākās un jaukākās rīta stundas, kamēr viņu iecietīgie vecāki cēlās agri un smagi strādāja, nesot dzīves nastas. Šie bērni nav mācīti pretoties savām tieksmēm un cīnīties pret savām iegribām; viņi nav mācījušies izturēt grūtības. Viņus lielā mērā atbrīvoja no mājas nastām. un tas viņiem ir ļoti kaitējis. Viņi nekad nav mācījušies rīkoties pašaizliedzīgi un pašuzupurīgi. Viņi nepildīs nevienu uzdevumu, kas tiem nav pa prātam. (183) Viņu audzināšana ir ļoti kļūdaina. Viņu sirdis pilda tikai lepnums, iedomība un tukša lielīšanās. Māsa O. sevi ir uzskatījusi pārāku par savām biedrenēm un domājusi, ka tās nav cienīgas, lai viņa tām dāvātu daudz uzmanības un laipnības. Bez tam viņai ir stūrgalvīga griba rīkoties tā, kā pašai patīk, neņemot vērā citu vēlēšanos, to ērtības un vajadzības. Viņas dabīgais noskaņojums ir ļoti slikts, un ja tas netiks pilnīgi pārvarēts, tad tas radīs daudz ēnu, kuras aptumšos viņas teku un sarūgtinās dzīvi viņas labākajiem draugiem.