Labo darbu mērķis nav mūs izglābt, bet pagodināt Dievu.
Allaž, kad noris diskusijas par glābšanu vienīgi ticībā Jēzum Kristum un par to, ka mūsu labie darbi nekādā ziņā nav glābšanas pamats, kāds vienmēr pajautā: “Ja labie darbi nevar mūs glābt, cik vērtīgi tie patiesībā ir?”
Mateja 5:16 tas ir pateikts ļoti skaidri: “Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.” Tikai tāpēc, ka labie darbi nevar mūs glābt, vēl nenozīmē, ka tie nav svarīgi. Labo darbu mērķis ir pagodināt Dievu.
Kāds tādā gadījumā ir Dieva godināšanas mērķis? Vai Dievs vēlas, lai tiktu godāts tāpēc, ka Viņš ir egoistiska, Sevī centrēta būtne? Vai Dievs gribētu, lai mēs pievērstu uzmanību citiem, ja Viņš pats tāds nebūtu? Mēs uzreiz zinām atbildi uz šo jautājumu tā darba dēļ, ko Pestītājs paveica pie krusta. Kad Jēzus izsaucās: “Viss piepildīts!”, Viņš uz visiem laikiem atspēkoja sātana apsūdzības, ka Dievs ir egoistisks un nezina neko par pašuzupurēšanos. Krusts pierādīja, ka Dievs ir gatavs sniegt pilnīgi visu.
Kāds tādā gadījumā ir Dieva godināšanas mērķis? Viens no lielākajiem iemesliem ir tas, ka Viņš šo godu ir pelnījis! Viņš ir mūsu slavēšanas cienīgs. Nekad nevarētu būt par daudz slavēšanas un pagodinājuma, ko cilvēce spēj Viņam veltīt. Dāvids ir teicis: “Slavēts lai ir tas Kungs diendienā, Viņš nes mūs pašus. Dievs ir mūsu Pestītājs.” (Psalmi 68:20) Vai savā dzīvē esat pamanījuši, ka saņemat atvieglojumu? Dažreiz vieglāk ir koncentrēties uz grēka, vainas apziņas vai rūpju nastu, ko nesam. Šīs ir nastas, kuras nekad Dievs mums nebija novēlējs. Viņš ir apsolījis tās noņemt no mūsu pleciem un dāvāt mums dusu. Bet vienīgā nasta, ko Viņš mums piešķir, ir dažādu labumu nasta. Mums to ir tik daudz! Kas tos visus varētu saskaitīt?
Otrs svarīgais iemesls, kāpēc mums vajadzētu slavēt Dievu, ir kristīgā liecināšana. Kad citi redzēs, kā Jēzus tiek godināts mūsu dzīvē, un ar mūsu starpniecību iemācīsies par Dieva mīlestību un žēlsirdību, viņi paši tiks motivēti nākt pie Viņa. Ticīga cilvēka dzīvē redzamie labie darbi ir spēcīgs arguments par labu kristietībai.
Trešais lielais iemesls Dieva slavēšanai ir ietverts jautājumā: ja mūsu labie darbi neslavēs Dievu, tad ko tie slavēs? Vai jūs zināt atbildi? Ir tikai viena izvēle, vai ne? Ja Dievs nebauda šo slavēšanu, tad to baudām mēs paši. Un taisnošanas ticībā uzdevums ir pārvērst putekļos cilvēces godu un slavu. Mēs vienlaicīgi nevaram slavēt gan Dievu, gan sevi. Vai nu tiek slavēts Viņš, vai arī mēs piesavināmies šo godu sev.
Tas liek mums uzdot vēl vienu jautājumu. Vai cilvēkam, kurš nav ieinteresēts slavēt Dievu, ir iespējams tikt glābtam? Dieva slavēšanai vajadzētu izraisīt spēcīgu motivāciju veikt labus darbus. Un tas tā būs, ja mēs Viņam kalposim tāpēc, ka Viņu mīlam.
Mēs redzam, ka tas ir aktuāli arī cilvēciskajās attiecībās. Ģimenes vārda labā slava var būt diezgan liela motivācija, vai ne? Mēs esam gatavi upurēt daudzas lietas, lai godātu tos, kurus mīlam, un neliktu viņiem vilties. Kad mēs pazīsim Dievu, kā mums ir dota iespēja Viņu pazīt, un kad mīlēsim savu Kungu, kā mums ir dota iespēja Viņu mīlēt, mēs atskārtīsim, ka mūsu lielākais prieks ir Viņu slavēt un godināt. Paklausīt un kalpot Viņam Viņa dēļ varētu būt vislielākā motivācija.
Viss ir otršķirīgs salīdzinājumā ar Dieva godību. Mūsu Debesu Tēvs vienmēr ir jāgodā vispirms — kā lielākais prieks, kā gaisma un mūsu dzīves avots.