Kad mēs iepazīsim Dievu tā, kā mums ir dota iespēja Viņu pazīt, mūsu dzīve kļūs par pastāvīgas paklausības dzīvi.
Vēlos piedāvāt rindkopu no kādas jaukas grāmatas par Kristus dzīvi; pēc tam sīkāk aplūkosim minētās domas.
“Patiesa paklausība ir sirds paklausība. Kristus pārveidoja savu mācekļu sirdis. Ja arī mēs ļausim Kungam to darīt, Viņš mūsu domas un mērķus pavērsīs Savā virzienā, un mūsu sirdis un prātus pakļaus Savai gribai. Tas, ko mēs darīsim, paklausīdami Jēzum, jau būs kļuvis par mūsu pašu vēlēšanos. Šķīstas un svētotas gribas lielākais prieks ir darīt Viņa prātu. Kad mēs iepazīsim Dievu tā, kā mums ir dota iespēja Viņu pazīt, mūsu dzīve kļūs par pastāvīgas paklausības dzīvi. Novērtējot Kristus svēto raksturu un uzturot attiecības ar Dievu, mēs ienīdīsim grēku.” (“Laikmetu ilgas”, 668. lpp., oriģ.)
Ja īsta paklausība nāk no sirds, tad paklausība, kas nenāk no sirds, ir neīsta, vai ne? Ja mums ir sūri jāstrādā, lai paklausītu, pretojoties savām vēlmēm un tieksmēm, tad viss, ko mēs sasniedzam, ir tikai laba morāle, nevis paklausība.
“Kristus pārveidoja savu mācekļu sirdis.” Kristus ir vienīgais patiesais piemērs, kurš rāda, kas ir taisnošana ticībā. Viņš uz šīs zemes nāca ne tikai, lai par mums mirtu, bet arī, lai parādītu mums, kā dzīvot. Atklāsmes 3:21 ir dots apsolījums: “Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla [uzsvērums pievienots].” Mēs esam aicināti uzvarēt tādā pašā veidā, kā to panāca Kristus.
“Ja arī mēs ļausim Kungam to darīt, Viņš mūsu domas un mērķus pavērsīs Savā virzienā, un mūsu sirdis un prātus pakļaus Savai gribai. Tas, ko mēs darīsim, paklausīdami Jēzum, jau būs kļuvis par mūsu pašu vēlēšanos.” Kāds ir mūsu pienākums? Atļaut. Kāds ir Viņa pienākums? Izmainīt mūsu sirdis, prātus un pat tieksmes, līdz mēs sākam pildīt Viņa gribu dabiski un spontāni. Vai jums patīk, kā skan vārdu salikums “dabiska paklausība”? Vai jums tās būtu labas ziņas, ja tad, kad jums jāpieņem kāds lēmums, jūs atklātu, ka jūsu pirmais impulss bija saskaņots ar Dieva gribu? To visu var iegūt.
“Šķīstas un svētotas gribas lielākais prieks ir darīt Viņa prātu.” Ja kalpošana Dievam būtu lielākais prieks, vai jums nāktos ļoti pūlēties, lai paklausītu? Vai paklausība būtu apgrūtinoša? Varbūt tā būtu patīkama?
Tagad atcerēsimies metodi, skaidrojumu tam, kā viss minētais var notikt mūsu dzīvē. “Kad mēs iepazīsim Dievu tā, kā mums ir dota iespēja Viņu pazīt, mūsu dzīve kļūs par pastāvīgas paklausības dzīvi.”
Es jums pajautāšu: ja jūs saprotat, ka tagad vēl nepiedzīvojat nepārtrauktu paklausību, kāda ir jūsu problēma? Vai jums ir jācenšas vēl vairāk? Vai jums ir jāapņemas vēl nopietnāk? Vai jums ir jāattīsta savs gribasspēks? Vai varbūt jums ir nepieciešams ieguldīt vairāk pūļu, iepazīstot Dievu tā, kā mums ir dota iespēja Viņu pazīt?
Visbeidzot: “Novērtējot Kristus svēto raksturu un uzturot attiecības ar Dievu, mēs ienīdīsim grēku.” Vai jūs nicināt grēku? Vai varbūt dažreiz grēks jūsu acīs izskatās pievilcīgs? Kāda ir jūsu problēma, ja grēks jums dažkārt šķiet pievilcīgs, nevis nicināms? Jūs vēl neesat sākuši patiesi novērtēt Kristus raksturu; jums ir nepieciešama sadraudzība ar Dievu.
Kad mēs iepazīstam Dievu tā, kā mums ir dota iespēja Viņu pazīt, paklausība būs dabiska, spontāna un impulsīva. Ieguldot savas pūles sadraudzībai ar Viņu, paklausība būs šī procesa neizbēgams rezultāts.