Tas, kurš zaudē drosmi attiecībās savas uzvedības dēļ, ir burta kalps.
Kas ir burta kalps? Saskaņā ar populāro definīciju burta kalps ir cilvēks, kurš cer iegūt Debesu Valstību, ievērojot likumus. Pagāns vai ateists nevarētu būt burta kalps, jo viņš pēc glābšanas netiecas. Taču katrs cilvēks, kurš cer uz glābšanu, bet pamato šīs cerības uz saviem labajiem darbiem, paklausību vai nopelniem, jebkurā gadījumā ir burta kalps.
Pamatpatiesība par glābšanu ticībā vienīgi Jēzum Kristum ir tā, ka mēs paši neko nevaram darīt, lai to nopelnītu. Mēs tikai varam to pieņemt kā dāvanu. Un šo lietu mēs pieņemam, atnākot pie Devēja. Mēs jau esam runājuši, ka glābšanas dāvana ir jāpieņem katru dienu no jauna, ne tikai pašā kristīgās dzīves sākumā.
Tomēr mēs atkal un atkal dzirdam: “Esmu mēģinājis dzīvot garīgo dzīvi, bet man neizdevās.”
Es jautāju: “Ko jūs ar to domājat? Vai jūs nespējāt labāk iepazīt Jēzu, kad pavadījāt laiku, pētot Viņa dzīvi? Vai laiks, ko pavadījāt, lasot Dieva Vārdu un lūdzot, nepalīdzēja jums sākt sazināties ar Dievu? Vai jūs nolēmāt, ka pūles, kas jāiegulda, lai atlicinātu stundu katru dienu, nebija tā vērts? Kas neizdevās?”
Gandrīz neizbēgami, bet atbilde ir: “Es sapratu, ka joprojām bija jācīnās ar kārdinājumiem. Es joprojām pieļāvu dažas tās pašas kļūdas, kuras biju izdarījis agrāk. Es mēģināju veidot attiecības ar Dievu, bet tas neizdevās.”
Un Jēzus teica: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.” (Marka 4:26–28)
Mēs negaidām, ka vienas dienas laikā spēsim iestādīt dārzu, izaudzināt bērnus, iegūt izglītību, kļūt veiksmīgi jauna uzņēmuma dibinātāji, iemācīsimies spēlēt jaunu mūzikas instrumentu vai uzcelt ēku. Bet cik daudzi no mums gaida, ka momentā kļūsim par kristiešiem? Cik daudzi no mums atsakās gaidīt Gara augļu attīstību savā dzīvē?
“Zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.” (Jēkaba 5:7) Arī kristietim ir pacietīgi jāgaida, kad viņa dzīvē uzdīgs Dieva Vārds. Bieži, kad mēs lūdzam pēc Gara žēlastības, Dievs darbojas, lai atbildētu uz mūsu lūgšanām, radot mums apstākļus, kuros šie augļi varētu attīstīties, bet mēs nesaprotam Viņa mērķi, brīnāmies un kļūstam mazdūšīgi. Tomēr neviens nevar iegūt šīs īpašības, ja nepiedzīvo izaugsmi un nenes augļus. Mūsu uzdevums ir saņemt Dieva Vārdu un pie tā turēties, pilnībā sevi nododot tā kontrolei, un tad mūsos tiks īstenoti tā mērķi.
Attiecības nav pamatotas uz uzvedību. Un, ja mūsu uzvedība liek mums kļūt mazdūšīgiem attiecībās, tad mēs zinām, ka zināmā mērā esam paļāvušies uz savu uzvedību, lai Dievs mūs pieņemtu. Jebkurš, kurš gaida, lai tiktu pieņemts un glābts savu darbu dēļ, ir burta kalps.
Jebkura uzvara pār grēku, spēks paklausībai vai kārdinājumu pārvarēšana nekad nebūs mūsu nopelns. Ja mēs ceram būt paklausīgi, mums ir jānāk pie Jēzus, lai lūgtu Viņa taisnošanu, un šis ceļš vienmēr jāturpina. Ja jūs jūtaties, ka esat uzvarēts kristietis, jums nekad nevajadzētu pārtraukt šīs attiecības, jo tikai Kristū jūs varat cerēt būt veiksmīgi kristīgajā dzīvē.
Mums bieži nāksies raudāt un krist pie Jēzus kājām savu nepilnību un kļūdu dēļ, bet mēs nedrīkstam zaudēt cerību. Pat ja mūs pieveic ienaidnieks, Dievs mūs nepamet, neatstumj un neatraida. Nē, Kristus sēž pie Dieva labās rokas un mūs aizstāv. Jēzus iemīļotais māceklis Jānis teica: “To es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (1. Jāņa 2:1)
Vai ir iespējama uzvara un grūtību pārvarēšana? Jā, Dieva spēks ir pieejams. Kas notiek, ja mēs grēkojam? Mums tiek piedāvāta piedošana un atjaunošana.
Mēs varam zaudēt cerību savas uzvedības dēļ. Bet, ja mēs lūkojamies uz Jēzu, lūdzot glābšanu, piedošanu un spēku paklausīt, mums nekad nevajadzētu kļūt mazdūšīgiem attiecībās savas uzvedības dēļ. Viņa apsolījumi ir droši. Ja mēs paliekam kopā ar Viņu, Viņš pabeigs Savu darbu mūsu dzīvē.