95 tēzes par taisnošanu ticībā

Moriss Vendens

Lapa kopā 117

53. TĒZE

Kad mēs lūdzam, viss parasti kļūst sliktāk, līdz mēs iemācāmies meklēt Jēzu Viņa, nevis sevis dēļ.

Kāds students man reiz sacīja: “Pirms divām nedēļām es pārtraucu būt kristietis un kopš tā laika neesmu grēkojis.”

No otras puses, daudzi, kuri apņemas meklēt tuvas attiecības ar Dievu, atklāj, ka viss kļūst sliktāk. Daudzi, kuri patiesi nodod savu dzīvi kalpošanai Dievam, ir pārsteigti un vīlušies, kad saprot, ka viņiem vairāk nekā jebkad iepriekš ir jāsastopas ar šķēršļiem, pārbaudījumiem un sarežģījumiem. Šie ļaudis lūdz, lai raksturā kļūtu līdzīgi Kristum, lai viņi būtu noderīgi Kunga darbā, bet tie nonāk apstākļos, kas šķietami atmodina viņos visu to ļaunāko. Tiek atklāti trūkumi, par kuriem viņi agrāk nezināja. Tāpat kā senā Israēla tauta, viņi jautā: “Ja Dievs mūs vada, kāpēc visas šīs lietas ar mums notiek?”

Dažreiz ir grūti pieņemt, ka šīs lietas ar mums notiek tāpēc, ka Dievs mūs vada. Pārbaudījumi un šķēršļi ir Kunga izvēlētās pārbaudes metodes un Viņa nozīmētie veiksmes nosacījumi.

Stāsts par Ījabu ir savāds. Viņš bija ideāls cilvēks. Dievs sacīja, ka viņš ir nevainojams. Kungs teica sātanam: “Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir svētbijīgs, sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna.” (Ījaba 1:8)

Tomēr Dievs deva sātanam atļauju uzbrukt Ījabam, lai gan šis cilvēks bija nevainojams. Un vienas nakts laikā nabaga Ījabam nācās saskarties ar vairāk problēmām, nekā vairums cilvēku piedzīvo visā dzīvē. Zuda viņa bagātība, veselība un bērni. Vēl vairāk, viņš zaudēja savas sievas cieņu, reputāciju sabiedrībā un draugu uzticību.

Kādas bija sātana pretenzijas pret Dievu šajā gadījumā? Dievs tika apvainots par to, ka Viņš nepamatoti sargā Ījabu; par to, ka Viņam nākas piekukuļot Savus radījumus, lai saņemtu no tiem mīlestību. Sātans Dievam teica: “Ījabs Tev kalpo tikai to lietu dēļ, ko viņš no Tevis var iegūt.”

Bet Dievs zināja labāk. Viņš zināja, kāpēc Ījabs tāds bija. Un tāpēc Viņš riskēja ar savu reputāciju, visam universam redzot, Sava kalpa Ījaba personā. Viņš teica sātanam: “Mēģini pierādīt savu apgalvojumu patiesumu!”

Dažreiz cilvēkiem ir iebildumi pret stāstu par Ījabu, jo viņi uzskata, ka Dievs izmantoja šo cilvēku kā marioneti Savai spēlei ar sātanu. Bet ne jau Ījabs tika pārbaudīts — tas bija Dievs, kuru pārbaudīja. Un Ījabs, kurš ne tikai sākumā nesaprata, kas notiek, bet kuram nekad netikta sniegti paskaidrojumi (vismaz Bībelē tas nav rakstīts), attaisnoja Dievu, visam universam redzot!

Neviens neapbrīno savtīgus cilvēkus. Mēs varam saprast, cik grūti bagātiem vai sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem veidot patiesas attiecības. Ne vienmēr ir viegli noteikt, kurš vēlas draudzēties ar jums kā ar cilvēku un kurš vienkārši cenšas no jums ko iegūt.

Pēc katra cilvēka, kurš pamet viņa rindas, lai pievienotos Dieva pusei, sātans apvaino Kungu katru reizi no jauna. Viņš saka: “Šis cilvēks nenāk pie Tevis tāpēc, ka Tevi mīl. Viņš nepieņem Tavu kalpošanu kā pateicību par to, ko Tavs Dēls izdarīja viņa labā. Viņš vēlas, lai tiktu atrisinātas viņa problēmas. Viņš vēlas izbēgt no tiesas dienas liesmām.”

Savā ziņā katra dvēsele, kas pieņem lēmumu nodot sevi Kristum, atjauno lielo cīņu. Un vienīgais veids, kā Dievs var tikt attaisnots, vienīgais veids, kā Kungs var pieņemt mūsu izvēli būt kopā ar Viņu, ir tas, ka Viņš dod sātanam iespēju mūs atrunāt no šīs izvēles.

Kāds students man pastāstīja: “Ja es varētu zināt, ka esmu glābts, ka mani grēki ir piedoti un ka Dievs mani pieņem tieši tagad, tad es panāktu, lai kāds mani ātri nogalina.”

“Kāpēc?”

“Jo es baidos, ka varu visu “salaist dēlī”.”

Bet Dievs nevēlas cilvēkus, kuri nāk pie Viņa tikai ekstrēma spiediena momentā un kuri, ja vien viņiem būtu mazākā iespēja, mainītu lēmumu saistībā ar savu piederību Viņam. Viņš vēlas mūsu brīvo gribu. Sniedzot mums pilnīgu izvēles brīvību, Viņam ir jāļauj, lai ienaidnieks mēģina panākt, ka mēs pārdomājam.

Ne pārāk sen Amerikas Savienotās Valstis izdeva likumu par t. s. uzteikuma termiņu, kas ir spēkā pēc katra nozīmīga līguma slēgšanas. Pat valdība atļauj pārdomāt un garantē tiesības mums mainīt savas domas. Izvēle, kas izturēs gan sliktos, gan labos laikus, ir vienīgā brīvā izvēle, ko var pieņemt gan Dievs, gan sātans.

Lapa kopā 117