Bībeles pētīšanas galvenais mērķis nav iegūt informāciju, bet iepazīt Jēzu.
Kāda kristiešu grupa, kas dzīvo Dienvidjūras salās, katru rītu dodas uz pludmali, lai raudzītos austrumu virzienā un noskaidrotu, vai Jēzus vēl nenāk. Viņi nav dzirdējuši, ka Dievs vairs neatdzīvina mirušos, kā tas notika Bībeles laikos. Tādēļ ļaudis lūdz, un mirušie tiek uzmodināti.
Viens no šiem kristiešiem centās pārliecināt cilts virsaiti, lai viņš ļautu savai meitai kristīties. Meita bija pieņēmusi Jēzu, bet tēvs aizliedza tai pievienoties draudzei.
“Ja rīt, pulksten trijos pēcpusdienā, Dievs sūtīs zemestrīci, vai tad jūs ļausit, lai jūsu meita tiktu kristīta?” kristietis jautāja virsaitim.
Virsaitis piekrita.
Nākamās dienas pēcpusdienā bija liela zemestrīce, un virsaitis atļāva savai meitai pievienoties draudzei.
Šo kristiešu darbinieku intervēja kāds žurnālists Jaunzēlandē un jautāja: “Kādēļ tieši zemestrīce? Vai jūs nevarējāt lūgt kaut ko mazāk iespaidīgu?”
Un šis kristietis no Dienvidjūras salām atbildēja: “Vai tad Dievs nevar izdarīt pilnīgi visu? Kādēļ nelūgt kaut ko lielu?”
Mēs pasmaidām par šo “dīvaiņu” vienkāršo ticību. Mēs pasmaidām par maza bērna ticību. Bet mēs arī viņus apskaužam. Kaut arī mums ir diezgan vispusīga informācija par Dievu, dažreiz mēs Viņam uzticamies daudz mazāk.
Es nesaku, ka informācija nav svarīga. Dievs mums ir sniedzis informāciju par Sevi. Viņš vēlas saprātīgu ticību. Bet ar informāciju vien nepietiek. Patiesības uztveršana un novērtēšana daudz vairāk ir atkarīga no sirds, nevis prāta. Patiesība ir jāuzņem dvēselē; tā prasa godbijību. Ja patiesība robežotos tikai ar saprātu, lepnums nebūtu kavēklis, lai to varētu uztvert.
Sātanam ir vairāk informācijas par Dievu nekā kādam no mums. Tomēr ar šo informāciju nepietika, lai atturētu viņu no visu šo nepatikšanu sākšanas. Nepietiktu ar to, ja šodien tiktu izmainīta viņa dzīve. Viņš taču izvēlējās sacelties. Viņš izvēlējās sacelties, pazīdams Dieva godību, būdams pilnībā informēts par Dievu un Viņa raksturu. Un ar visu informāciju, kas viņam bija, nepietika, lai novērstu viņa krišanu.
Lai sazinātos, ir nepieciešama informācija. Bet informācija nav saziņas aizvietojums.
Dažreiz satiekas divi cilvēki no dažādām kultūrām. Tas bieži vien notiek kara laikā, kad kareivji dodas uz citām valstīm. Tas notiek, kad studenti piedalās kādā apmaiņas programmā vai nolemj kļūt par misionāriem. Jauns vīrietis un jauna sieviete izjūt abpusējas simpātijas un sāk draudzēties. Bet viņi nespēj viens ar otru sarunāties.
Viņi daudz smaida, sadodas rokās un skūpstās, un secina, ka viņus vieno tas, ka ir patīkami pavadīt laiku kopā. Viņš uzskata, ka viņa ir tieši tāda, kādu viņš meklējis. Viņa domā, ka viņš ir viņas sapņu piepildījums.
Bet dažreiz pēc tam, kad viņi jau kādu laiku ir pavadījuši kopā, varbūt pat tad, kad jau ir apprecējušies, šie ļaudis atklāj, ka viņiem nav nekā kopēja, izņemot smaidīšanu, sadošanos rokās un skūpstīšanos. Viņu pagātne ir atšķirīga, viņu gaume tieši tāpat, viņu uzskati par sievas un vīra lomām ir dažādi, viņu dzīves mērķi — pretēji. Un sākas problēmas.
Informācija un saziņa iet roku rokā. Viena no pirmajām lietām, kas notiek, kad misionāri atved kādu elku kalpības tumsā dzīvojošu pagānu pie Kristus, ir tas, ka viņi sāk šim cilvēkam mācīt par Kristu. Mēs droši vien visi būsim dzirdējuši stāstus par ļaudīm, kurus Svētais Gars pamudina pieņemt Dievu, pirms vēl misionārs viņus ir uzrunājis. Bet vispirms parasti šis cilvēks tiek nosūtīts uz draudzi, pie Dieva Vārda, lai iegūtu informāciju par Dievu, kas palīdzētu viņam uzturēt savu ticību dzīvu.
No otras puses raugoties, tā saucamajās attīstītajās valstīs informācija par Dievu ir skārusi mūsu apziņu jau no zīdaiņa vecuma. Bet mēs īsti neizprotam, kas ir saziņa. Mēs varam analizēt kādu intelektuālu detaļu stundām ilgi un runāt par Dievu katru nedēļu baznīcā, un tomēr mēs nekad neatlicinām laiku, lai parunātu ar Dievu un sazinātos ar Viņu pašu.
Bībele mums sniedz informāciju, kas ir kā tramplīns šai saziņai. Jāņa 17:3 teikts: “Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi.” Zināšanām par Dievu vērtība ir tikai tad, ja tās pamudina mūs iepazīt Viņu. Pazīstot Viņu, mēs iegūstam dzīvību.