Lūgšanas galvenais mērķis nav iegūt atbildes, bet iepazīt Jēzu.
Uz brīdi iedomājieties par savu labāko draugu. Tam vajadzētu būt patīkamam uzdevumam. Atcerieties pēdējo reizi, kad tikāties. Par ko jūs runājāt? Ko jūs darījāt? Kā jūs pavadījāt laiku?
Tagad iedomājieties divas lietas. Pirmkārt, cik daudz no tā laika, ko pavadījāt kopā, jūs izmantojāt, lai lūgtu piedošanu? Un cik daudz laika jūs pavadījāt, lūdzot kādu pakalpojumu?
Vai jums kādreiz ir bijis jālūdz piedošana labam draugam? Protams. Vai jūs kādreiz lūdzat saviem draugiem kādus pakalpojumus? Protams. Bet, ja šīs divas lietas būtu jūsu attiecību pamatā, tad jūsu attiecības sevišķi ilgi nenoturētos, vai ne?
Dievs mūs aicina sadraudzēties ar Viņu. Jāņa 15:14, 15 Jēzus ir teicis: “Jūs esat Mani draugi. .. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem.”
Lūgšana nozīmē atvērt sirdi Dievam kā draugam.
Dievam labi padodas došana un piedošana. Viņš ir iedrošinājis mūs vaicāt. Viņam ir prieks dot. Daļa no Dieva plāna ir dot; tā ir kā atbilde uz mūsu lūgšanām, ko citādi Viņš nebūtu sniedzis. Dievs neko neuzspiež ar spēku, pat ne Savas svētības. Viņš Savā Vārdā ir devis daudz apsolījumu, kas mūs iedrošina vērsties pie Viņa. Gaidīdams, lai mēs lūgtu Viņa apsolītās svētības, Viņš ciena mūsu izvēles brīvību.
Bet mēs dažreiz tik ļoti aizraujamies ar lūgšanu un saņemšanu, ka aizmirstam, cik daudz vēl varam gūt. Dievs vēlas darīt daudz vairāk, nekā vienkārši atbalstīt mūsu vajadzības. Viņš vēlas mūsu mīlestību.
Viņš mums ir dāvājis “ļoti dārgus un lielus apsolījumus” (2. Pētera 1:4), bet Viņš nekad nav devis garantiju, ka katrs apsolījums, kas atrodams Bībelē, šajā brīdī un apstākļos ir domāts tieši mums. Mēs vienmēr varam izmantot apsolījumu par garīgu svētību. Viņa griba vienmēr ir piedot mūsu grēkus, dot spēku paklausībai un spēju darboties Viņa kalpošanā. Bet, kad ir runa par īslaicīgo svētību apsolījumiem — pat pašu dzīvi — mums ir jāpakļauj sava griba Viņa gribai un jāpieņem Viņa lēmums mūsu labā. Bībelē ir rodami apsolījumi gan par glābšanu, gan par to, ka tiks dots spēks būt uzticīgiem līdz nāvei. Dieva loma ir izlemt, kura dāvana ir piemērota attiecīgajai vajadzībai.
Vai tas nozīmē, ka mums pat nevajadzētu lūgt īslaicīgas svētības? Nē, vienmēr pareizi ir lūgt. Dievs ir aicinājis, lai mēs lūdzam. Pat Kunga parauglūgšanas teksta vidū ir lūgums pēc īslaicīgām svētībām: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.” Mācot mūs katru dienu lūgt to, kas mums nepieciešams — gan laicīgās, gan garīgās svētības — Dieva mērķis ir rūpēties par mūsu labklājību. Viņš vēlētos, lai mēs apjaušam savu atkarību no Viņa pastāvīgajām rūpēm, jo Viņš ilgojas tuvināt mūs Sev.
Ievērojiet to, kāpēc Viņš aicina mūs lūgt, nevis vienkārši izsniedz garīgās un laicīgās svētības, kas mums nepieciešamas bez lūgšanas. Tas ir tādēļ, lai iemācītu mūs gan paļauties uz Viņu, gan mūs un Viņu satuvinātu.
Dievs nav tāds draugs, kas runā tikai par Savām interesēm. Viņš mūs aicina nākt un runāties ar Viņu par to, kas mūs nomāc. Viņš vēlas dzirdēt, par ko mēs domājam un ko jūtam. Viņš vēlas dalīties ar mums priekos un bēdās.
Dažreiz cilvēki jautā: “Vai tad Dievs jau nezina visu par mums?” Protams, ka zina! Bet pat cilvēciskajās attiecībās runāšana runāšanas pēc ir svarīga. Pat cilvēciskajā līmenī informācija nav ne tuvu tik svarīga, cik svarīga ir saziņa, kas notiek, cilvēkiem sarunājoties.
Pieņemsim, ka jums ir kāds tuvs draugs, kurš saņem labu vēsti. Varbūt jūs par šīm labajām ziņām izlasāt avīzē, un, tā kā jūs viņu pazīstat un zināt kaut ko par viņa sapņiem, mērķiem un personību, jūs sev sakāt: “Mans draugs būs patiesi priecīgs.”
Iedomāsimies, ka viņš jums piezvana pa tālruni un saka: “Uzmini, kas notika!”
“Nav nepieciešams par to runāt, mans draugs. Es jau visu zinu. Es to redzēju avīzē un zinu, ka tu esi priecīgs. Lai nu būtu. Tagad parunāsim par kaut ko citu.” Vai tā jūs reaģētu?
Nē, jūs klausītos, kā viņš par to stāsta. Jūs dalāties viņa aizrautībā. Jūs esat pagodināts, ka viņš vēlējās dalīties ar jums, jo tas liecina par mīlestību un draudzību.
Dievam ir visa informācija, kas nepieciešama. Trūkst vienīgi sadraudzības ar tiem, kurus Viņš mīl. Tādēļ Viņš aicina mūs dalīties savā dzīvē ar Viņu.