Tas, ka jūs lasāt Bībeli un lūdzat, nenozīmē, ka jums ir attiecības ar Dievu. Bet, ja jūs to nedarīsit, jums šo attiecību nebūs.
Katru reizi, kad risinās pārrunas par kristiešu garīgo dzīvi un to, cik svarīgi ir pavadīt katru dienu kopā ar Dievu, lasot Viņa Vārdu un lūdzot, kāds vienmēr pajautā: “Vai garīgā dzīve nevar pārvērsties par vēl vienu darbu?”
Pirms es mēģināšu atbildēt uz šo jautājumu, varbūt man vajadzētu paskaidrot, kas ir domāts ar vārdu “darbs”. Ko cilvēki domā, kad jautā, vai garīgā dzīve nevar kļūt par vienu no darbiem? Vai viņi runā par to, ka, daudz lūdzot un lasot Bībeli, ir iespējams nopelnīt papildu nodrošinājumu glābšanai? Uzskatīt, ka taisnošana saņemama ar garīgās dzīves palīdzību, nevis ticību, varētu būt īsta kļūda.
Varbūt šeit mums vajadzētu atgādināt, ka taisnošana gūstama tikai ticībā Jēzum Kristum. Punkts. Nekas, ko mēs darītu, nevar mums nopelnīt glābšanu.
Bet, lai varētu no glābšanas ko iegūt, mums tā jāpieņem, vai arī visa pasaule, ieskaitot sātanu un viņa eņģeļus, ar laiku varētu tikt glābti. Jēzus upuris bija pietiekams; tas bija pietiekams, lai izglābtu visu pasauli. Bet ne visi to pieņems.
Glābšanu nevar arī pieņemt vienreiz un uzskatīt, ka ar to pietiek — tā ir jāpieņem katru dienu no jauna. Pie Kristus jānāk katru dienu tāpēc, lai no jauna pieņemtu Viņa žēlastību, spēku un glābšanu. 95. tēzē mēs redzēsim, ka visā minētajā ir ietverts daudz vairāk. Bet tas nozīmē, ka glābšana ir jāpieņem nepārtraukti. Tātad nav runa, ka šādi varētu kaut ko nopelnīt, — runa ir par metodi.
Bet jautājumam “Vai garīgā dzīve nevar pārvērsties par vēl vienu darbu?” — ir arī kāda cita dimensija, kura uzsver, vai process notiek viegli, spontāni un automātiski, vai arī tajā ir ietverts darbs. Garīgā dzīve nav vēl viens darbs, bet tā prasa darbu. Šeit ir būtiska atšķirība.
Daudzas lietas kristīgajā dzīvē ir dāvanas. Un, lai saņemtu dāvanu, jums tā nav jānopelna. Ticība, nožēla, uzvara un glābšana ir dāvanas. Bet ir kāda lieta, kas nav dāvana. Dievs nekad nav apsolījis, ka Sevi meklēs mūsu vietā. Viņš nekad nav apsolījis, ka mūsu vietā pieņems pats Sevi. Viņš nekad nav apsolījis mūsu vietā Sevi iepazīt.
Visa kristīgā dzīve nav spontāna. Dažreiz meklējot Jēzu un personīgu sadraudzību ar Viņu, jūs izjutīsit prieku. Citreiz, lai to izdarītu, būs nepieciešama visa jūsu pašdisciplīna, apņēmība un griba. Pāvils to sauc par “ticības cīņu” (1. Timotejam 6:12). Mēs neticam pasīvai reliģijai. Lai cilvēks varētu saņemt glābšanu, viņam, sadarbojoties ar Dievu, ir pildāma sava daļa.
Tā ir traģēdija, ka tik daudz kristiešu pārprot šo patiesību. Mēs esam ieguldījuši neaprakstāmi daudz laika, enerģijas un gribas, mēģinot piespiest sevi darīt to, ko paši nevaram izdarīt un ko Dievs ir solījis izdarīt mūsu vietā. Un mēs neesam izdarījuši to vienu lietu, kuru Viņš ir aicinājis mūs darīt — meklēt Viņu. Mēs esam gaidījuši, lai būtu “attiecīgais noskaņojums”, mēs esam gaidījuši, lai garīgais pārdzīvojums notiktu ar mums spontāni.
Ja jūs kādreiz esat mēģinājuši pavadīt regulāri laiku kopā ar Dievu, jūs zināt, ka tas var būt grūts uzdevums. Vai kādreiz esat sevi pieķēruši, lūkojoties pulkstenī, lai redzētu, cik laika vēl atlicis? Vai jūs kādreiz esat pašķīruši uz priekšu kādu nodaļu, lai redzētu, cik daudz lasāmā vēl ir palicis? Vai jums kādreiz ir šķitis grūti lūgt Dievu? Ko jūs darāt, kad šīs lietas notiek?
Viena lieta ir droša — padošanās nelīdz. Kāds reiz ir teicis: “Kad lūgt ir visgrūtāk, lūdziet visvairāk.” Kad jūtam, ka esam grēkojuši un nevaram lūgt, tad tieši ir pienācis laiks to darīt. Tātad brīžos, kad jums garīgā dzīve šķiet grūta, nekad nepadodieties.
Bībeles lasīšana un lūgšanas nav garantija garīgajai dzīvei un garīgajai veselībai. Ir iespējams darīt abas šīs lietas un turēt savu sirdi tālu no Dieva. Tā darīja farizeji. Un arī jūs tā varat. Bet viena lieta ir droša: nav iespējams uzturēt garīgo dzīvi, ja jūs nemeklējat Jēzu Viņa Vārdā un lūgšanās. Tas vien, ka jūs elpojat un ēdat, nenodrošina jums veselīgu fizisko dzīvi. Bet, ja jūs šīs lietas nedarīsit, jums arī nebūs veselības.
Vai, garīgo dzīvi turpinot, rodas problēmas? Protams. Problēmas ir arī, dzīvojot fizisko dzīvi. Gaiss ir piesārņots. Pārtikā ir kaitīgas vielas. Bet neviena problēma nav tik sakāpināta, lai padarītu ēšanu un elpošanu par izvēles jautājumu. Garīgā dzīve var turpināties tikai tad, ja mēs turpinām meklēt Viņu.