Mēs neko nevaram pievienot tam, ko Jēzus izdarīja pie krusta, bet Dievs var dot daudz vairāk.
Evaņģēliskās draudzes ir atkārtoti diskutējušas par doktrīnām, kas saistītas ar salīdzināšanu. Ir bijuši enerģiski strīdi par to, vai pie krusta grēki tika izpirkti pilnībā.
Ir kāds diezgan svarīgs jautājums, uz kuru vajadzētu saņemt atbildi: ja karš tika uzvarēts pie krusta, kāpēc tas vēl nav beidzies?
Bībele māca par pilnīgu grēku izpirkšanu, kas vēl nav pabeigta.
Elens Ričardsons (Allen Richardson) Kristīgās teoloģijas vārdnīcā (Dictionary of Christian Theology) salīdzināšanu definē šādi: “Tā nozīmē atcelt nepareizas rīcības radītās sekas ar mērķi atjaunot attiecības, ko minētā nepareizā rīcība ir sabojājusi.”
Kristus upuris pie krusta bija pilnīgs upuris. Kad Jēzus izsaucās: “Tas ir piepildīts!”, Viņš runāja patiesību. (Jāņa 19:30) Viņš bija pabeidzis darbu, kuru bija nācis darīt uz šīs zemes. Viņa labā roka un Viņa svētais elkonis nodrošināja Viņam uzvaru. Kā Iekarotājs Viņš pacēla Savu karogu mūžības augstumos. Vai eņģeļi nepriecājās? Visas Debesis triumfēja par Glābēja uzvaru. Sātans bija uzvarēts un jau zināja, ka viņa valstība ir zudusi.
Nav nekā tāda, ko mēs varētu pielikt klāt Kristus upurim. Mūsu labie darbi neko nepapildina. Mūsu paklausība vai pašuzupurēšanās arī ne. Mēs varam vienīgi pieņemt Kristus pilnīgo upuri mūsu labā.
Bet grēku izpirkšana vēl nebija pabeigta. Vecās Derības simboliskajā kalpošanā Salīdzināšanas diena nebeidzās, kad augstais priesteris pienesa upuri. Cilvēku grēki bija vēl jāuzliek speciāli izvēlētam āzim, kuru vajadzēja palaist tuksnesī. Kad Jēzus nomira pie krusta, tika uzvarēta cīņa par to, ka Viņš drīkst kļūt par mūsu grēku Aizvietotāju. Bet karš vēl nebija (un nav) beidzies.
Ja mūsu atgūšanas labā Dievam vairs neko nebūtu vajadzējis darīt pēc krusta, mēs kopš tā brīža nepiedzīvotu jaunas sāpes, ciešanas, skumjas un pat nāvi. Kad Kristus parādījās augšāmcelšanās rītā, visiem, kuri jebkad bija dzīvojuši un miruši, būtu vajadzējis piecelties kopā ar Viņu. Kad Viņš atgriezās Debesīs, visiem tiem, kuri bija Viņu pieņēmuši, sākot no Ādama līdz noziedzniekam pie krusta, būtu vajadzējis turp doties kopā ar Viņu. Bet, kā mēs zinām, tā nenotika.
Būtu milzīgs pārpratums domāt, ka ir kāds veids, kā mēs vēl varētu papildināt to, ko Jēzus izdarīja pie krusta. Būtu tikpat nepatīkams pārpratums domāt, ka pie krusta tika īstenots viss glābšanas plāns. Krusts ir kristiešu ticības pamats, bet neviena ēka nav pabeigta brīdī, kad tiek pabeigti pamati, neskatoties uz to, cik stingri un stabili tie ir.
Papildlaiks, kas nepieciešams, lai pilnībā atmaskotu sātana mērķus Visuma acīs, arī ir daļa no Dieva plāna. Evaņģēlija izplatīšana visai pasaulei, lai katram cilvēkam būtu pienācīga iespēja Viņu pieņemt vai atraidīt, ir daļa no Dieva plāna. Jēzus Otrā atnākšana, lai paņemtu līdzi Savus bērnus un aizvestu tos uz Debesu mājām, ir daļa no Dieva plāna. Tūkstoš gadu Debesīs, dodot katram cilvēkam iespēju pārbaudīt tiesas dokumentus un pārliecināties, ka Dievs ir bijis taisns un godīgs, ir daļa no Dieva plāna. Pēdējā konfrontācija ar ienaidnieka armiju, maskas noņemšana sātanam, pirms katrs metīsies ceļos un katra mēle atzīs, ka Jēzus Kristus ir Kungs, — tā ir daļa no Dieva plāna. Ļauno iznīcināšana, kurai sekos zemes radīšana no jauna, arī ir daļa no Dieva brīnišķīgā plāna mūsu glābšanai un atjaunošanai.
Krusts bija tikai sākums. Noslēgums būs varenāks, nekā mēs spējam iedomāties, jo “kopš mūžīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz Viņu”. (Jesajas 64:4)