Dieva vērtējumā mēs neesam atbildīgi par to, ka piedzimstam grēcīgi.
Kādu dienu Dienvidkalifornijā mani apturēja ceļu policists. Izrādījās, ka ceļš, pa kuru braucu, tika remontēts, un tādējādi bija radušies sarežģījumi. Es braucu pa nepareizo joslu, bet nebiju to sapratis, jo krāsotās ceļa līnijas bija pārklātas ar dubļiem. Lai gan es zināju, kas ceļu satiksmes noteikumos sacīts par braukšanu pa nepareizo joslu, tajā brīdī nezināju, ka tos pārkāpju.
Policists, kurš man izrakstīja soda kvīti, bija pārliecināts, ka nezināšana nav attaisnojums. Bet man šķita citādi. Tā nu es sodu nemaksāju un vērsos tiesā. Par laimi, tiesnesis bija tādās pašās domās kā es un sodu atcēla.
Kā jums šķiet, kuram bija taisnība: policistam vai tiesnesim? Vai, jūsuprāt, nezināšana ir pietiekams attaisnojums pārkāpumam? Kā Dievs uztver mūsu nezināšanu, kad mēs pārkāpjam Viņa likumus?
Mēs varētu izpētīt vairākas Bībeles rakstvietas, lai rastu atbildi uz šo jautājumu. Ecēhiēla 18:20 sacīts: “Ikvienam, kas grēku dara, jāmirst. Bet dēlam nav jānes sava tēva noziegums, un tēvam nav jānes dēla noziegums. Taisnam tiek alga par viņa taisnību, un bezdievim sods par viņa bezdievību.” Jāņa 15:22 Jēzus sacīja: “Ja Es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka. Bet tagad viņiem nav ar ko aizbildināt savu grēku.” Līdzīga doma pausta Jāņa 9:41: “Jēzus viņiem sacīja: “Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka; bet tagad jūs sakāt: mēs redzam, — tāpēc jūsu grēks paliek.””
Vai jūs kādreiz esat domājuši par to, kāpēc pagāja tik daudz gadu, pirms Jeruzaleme tika iznīcināta, kaut arī Jēzus bija šo lietu pavēstījis Jūdu nācijai, atstādams viņus bez attaisnojuma? Kāpēc uguns no Debesīm nenokrita rītā pēc augšāmcelšanās un neiznīcināja visus, kas bija noslepkavojuši Dieva Dēlu?
Pirmkārt, ne visi to bija dzirdējuši, pat pieaugušie. Otrkārt, jāatceras, ka tur bija arī bērni. Starp jūdiem joprojām bija daudzi, kas nekā nezināja par Kristus būtību un Viņa darbiem. Un bērni nebija varējuši baudīt iespējas un saņemt gaismu, pret ko viņu vecāki bija izturējušies nicinoši. Pateicoties apustuļu un viņu palīgu sludināšanai, Dievs lika pār šiem bērniem uzspīdēt patiesības gaismai; viņi varēja redzēt, kā piepildās pravietojumi ne tikai par Kristus dzimšanu un dzīvi, bet arī par Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Bērni netika sodīti par savu vecāku grēkiem; bet tad, kad tie noraidīja papildu iespēju, kas viņiem tika dota, tie kļuva par savu vecāku grēku līdzdalībniekiem un piepildīja Dieva dusmu kausu.
Vai tā nav laba vēsts, ka visas pasaules Tiesnesis, pirms pasludina spriedumu, ņem vērā to, ka mēs nezinām Viņa likumus? Lai gan esam dzimuši grēcīgi, Viņš mums neliek atbildēt par stāvokli, kādā esam nokļuvuši, līdz mums ir bijusi iespēja uzzināt patiesību un nožēlot savus grēkus.
Šajā pasaulē mums ir vismaz trīs problēmas, kas saistītas ar grēku. Pirmā problēma ir mūsu grēcīgā daba, ar kuru piedzimstam. Otrā problēma ir mūsu grēku nasta — grēki, kurus esam izdarījuši pagātnē. Trešā problēma ir mūsu pašreizējā grēkošana. Dažreiz cilvēkiem rodas doma, ka tad, ja mēs pārstātu grēkot tagad un negrēkotu vai nepakluptu nākotnē, mums nebūtu vajadzīgs Jēzus. Bet, kamēr mēs šeit dzīvojam, mums joprojām ir nepieciešama Viņa taisnojošā žēlastība, lai tā nosegtu mūsu pagātnes grēkus un grēcīgo dabu.
No otras puses raugoties, daži tic, ka ir nepieciešams apkarot šo grēcīgo dabu, un, ticēdami, ka esam grēcīgi no dzimšanas, šie ļaudis ir nolēmuši, ka ir nepieciešams kristīt tikko piedzimušus bērnus, lai atrisinātu minēto problēmu. Augustīns sludināja ideju, ko dažreiz sauc par iedzimtā grēka doktrīnu, lai gan pareizāk būtu to saukt par “iedzimto vainu”. Viņš ticēja, ka cilvēks piedzimst grēcīgs, — un viņš arī ticēja, ka mēs esam par to atbildīgi.
Bet Dievs nekad neuzskata, ka mēs būtu atbildīgi par savu grēku: vai tā būtu mūsu grēcīgā daba, vai mūsu pagātnes grēki, vai tagadnes grēkošana — līdz mēs saprotam divas lietas: pirmkārt, ka tas ir grēks, un, otrkārt, kas ir jādara, lai to novērstu. Tikai tad sākas mūsu atbildība.
Dievs necenšas cilvēkus atturēt no iekļūšanas Debesu Valstībā. Tieši pretēji: pateicoties Savai varenajai mīlestībai, Viņš dara visu, ko Mīlestības Dievs var darīt, lai katram būtu iespēja tur nokļūt. Grēcīgās dabas, grēcīgās pagātnes un tagadnes grēkošanas atrisinājums tiek sniegts Viņa žēlastībā.