Dažu pēdējo desmitgažu laikā esmu sarakstījis vairākas grāmatas – dažas angļu, dažas holandiešu – manā dzimtajā valodā. Dažas no tām ir ir tulkotas arī citās valodās. Tādēļ nevajadzētu justies pārsteigtiem, ka atkal esmu sēdies pie sava datora un mēģinu uzrakstīt ko jaunu. Arī šoreiz tā būs grāmata par ticību, un arī šoreiz tā ir rakstīta, raugoties no īpašas – kristieša – perspektīvas. Tomēr šī grāmata radikāli atšķirsies no jebkā cita, ko agrāk esmu rakstījis. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzas lietas ir mainījušās.
Pirmkārt, esmu mainījies es pats. Lai gan arī šobrīd es ticu lielākajai daļai no tā, kam es ticēju pirms divdesmit pieciem gadiem, tomēr ļoti lielā mērā ir mainījies veids, kā es ticu. Daži jautājumi man kļuvuši nozīmīgāki, bet citu nozīme zināmā mērā mazinājusies. Tomēr par vienkāršu paļaušanos uz faktu, ka lietas, kam es ticu, ir patiesas, daudz svarīgāk ir tas, ka šobrīd biežāk uzdodu jautājumu, kāpēc ticu un ko maina tas, ka es ticu tam, kam es ticu.
Lai gan es neesmu vienīgais, kas mainījies. Ļoti lielā mērā ir mainījusies arī pasaule, kurā es dzīvoju. Un līdzi tai mainījušies arī mani līdzcilvēki. Tādēļ, lai attaisnotos cerība,ka es savas pārdomas pilnvērtīgi spēšu pavēstīt lasītājiem, šai grāmatai jābūt daudz savādākai. Nepārspīlējot var apgalvot, ka pasaule – vismaz Rietumu pasaule noteikti – ir iesoļojusi jaunā ērā un, lietojot mūsdienās ļoti populāru terminu, jāsaka: modernisms atbrīvojis vietu postmodernismam. Mans mērķis – šai grāmatā uzrunāt tos cilvēkus, kas ir nogājuši ievērojamu attālumu savā ceļā no modernā uz postmoderno.
Kad īsti notika šī pārmaiņa no modernā uz postmoderno? Protams, ir neiespējami precīzi norādīt uz kādas ēras sākumu un beigām. Arī tiem, kuri dzīvoja piecpadsmitajā un sešpadsmitajā gadsimtā, nebija īsti skaidrs, ka viduslaiku periods tuvojas savam nobeigumam un sākas jaunie laiki. Tikai tagad, lūkojoties no vēstures perspektīvas, mums rodas skaidrs priekšstats par šo pakāpenisko pāreju. Tieši tāpat par šodien pasaulē notiekošo pilnīga aina mums kļūs skaidra pakāpeniski. Tomēr nav šaubu, ka patiešām kaut kas notiek un ka pasaule atrodas pārejas periodā.