Dienu no dienas Jēzus Sev zināšanas smēla no dzīvās un nedzīvās dabas lielās bibliotēkas. Tas, kas radīja visas lietas, kura spēcīgais Vārds izsauca esamībā kalnus un ielejas, upes un kokus, tagad pats bija cilvēces bērns un iedziļinājās mācībās, kuras Viņa paša roka bija ierakstījusi katrā lapā, ziedā un kokā. Līdzības, ar kurām Jēzus Savā laikā mīlēja izskaidrot Savas Patiesības mācības, rāda, cik uzņēmīgs ir bijis Viņa Gars pret dabas jauko ietekmi un ar kādu prieku Viņš no visas ikdienišķās apkārtnes ir krājis garīgas mācības tajos gados, kad Viņa dzīve tautas vairākumam bija apslēpta. Dieva Vārda un Viņa darbu lielā nozīme Jēzum atklājās pakāpeniski, pārdomājot un cenšoties izprast visu lietu cēloņus, kas arī tagad iespējams ikvienam jaunietim.
Katrs bērns var iegūt zināšanas, līdzīgi kā Jēzus tās ieguva, proti, no Dieva Svētā Gara lappusēm un no norisēm dabā. Cenšoties iepazīties ar mūsu Debesu Tēvu no Viņa Svētā Vārda, palīgā nāks eņģeļi, un prāts kļūs arvienu spēcīgāks, raksturs cēlāks un iejūtīgāks, un mēs kļūsim līdzīgi Savam Glābējam. Bet, aplūkojot dabas norišu varenību un skaistumu, mēs arvienu vairāk pieķersimies Dievam - sirds izjutīs godbijību, gars padosies Viņam, un dvēsele saņems jaunus spēkus, nākot saskarsmē ar bezgalīgo Dievu caur Viņa brīnišķajiem darbiem. Savienība ar Dievu ar vienkāršām, pazemīgām lūgšanām attīsta un nostiprina prāta spējas un tikumību, un, domājot par garīgām lietām, pieaug garīgie spēki.
Kas savu miesu, dvēseli un garu svētī Dievam, skaidrojot savas domas un paklausību Viņa Likumiem, tie pastāvīgi saņems jaunus fiziskos un garīgos spēkus. Tāda sirds tieksies pretī Dievam un izlūgsies spējas skaidri izprast Svētā Gara uzdevumu un darbu. Ne jau mēs varam lietot Svēto Garu, bet gan Svētais Gars izlietos mūs, veidojot un attīstot katru mūsu spēju.