Kungs Jēzus izjūt bezgalīgu, saudzīgu mīlestību pret tiem, kurus Viņš ir atpircis, maksādams ar savām ciešanām miesā būdams, lai tie neaizietu bojā kopā ar sātanu un viņa eņģeļiem. Tie ir Viņa mīlestības nopelns, Viņa īpašums, uz kuriem Viņš raugās neizsakāmā maigumā, un Saviem mīļajiem, kas tic Viņam, Viņš piešķir Savas taisnības labo smaržu. Lai ganāmpulka mazajiem pavērtu iespēju ieraudzīt un novērtēt priekštiesību pakļauties uzticīgo ganu saudzīgai vadībai, ir vajadzīga uzmanīga smalkjūtība un gudrība, cilvēcīga mīlestība un svētota pieķeršanās dārgi atpirktajiem jēriem. Dieva bērni savā dzīvē parādīs Jēzus Kristus laipnību un Viņa saudzējošo maigumu.
Šos mazos bērnus skolotāji var piesaistīt savām sirdīm ar dvēseles templī mājojošo mīlestību, kas ir dzīvības smarža uz dzīvību. Skolotāji ar viņiem piešķirto Kristus žēlastību var būt dzīvi cilvēcīgi darbarīki – Dieva līdzstrādnieki, - kas apgaismo, paceļ, iedrošina un palīdz šķīstīt dvēseli no tās morālajiem traipiem. Un bērna dvēselē atklāsies Dieva līdzība, un Kristus žēlastībā pārveidosies viņa raksturs.
Eveņģēlijs ir Dieva spēks uz gudrību, ja vien tie, kas sevi sauc par kristiešiem, ir patiesi šī Evaņģēlija pārstāvji. Mūsu grēku dēļ krustā piesistajam Kristum jāpazemo katra dvēsele Dieva priekšā viņas pašas vērtējumā. Kristus augšāmcēlies no miroņiem, atgriezies Debesīs un ir mūsu Aizstāvis Dieva priekšā, - ir pestīšanas zinātne, kas jāmācās un kuru vajag mācīt mūsu bērniem un jauniešiem. Kristus sacīja: „ Es pats svētījos par viņiem, ka arī viņi būtu svētīti patiesībā.”
Šis darbs vienmēr jādara ikvienam skolotājam. Sabatskolā nedrīkst strādāt uz labu laimi, jo pat parastajās skolās bērnu audzināšanas darbs prasa ļoti daudz Kristus žēlastības un sava „es” apspiešanu. Kas no dabas ir īgni, viegli aizkaitināmi un piekopj kritizēšanas ieradumu un ļaunas aizdomas, lai meklē sev kādu citu nodarbošanos, kur viņu nevēlamās rakstura iezīmes nepārietu uz bērniem un jauniešiem, jo par tiem ir pārāk dārgi samaksāts. Debesis bērnos redz vēl neizveidojušos vīrus un sievas ar iedzimtām dāvanām un spējām, kas Debesu gudrībā pareizi vadīti un attīstīti, kļūs par cilvēcīgiem darbarīkiem, caur kuriem varēs darboties dievišķā ietekme, darot tos par Dieva līdzstrādniekiem. Skarbi vārdi un pastāvīga rāšana bērnus apmulsina, bet nekad tos nelabos, Savaldieties, lai neizteiktu aizvainojošus vārdus, pakļaujot savu garu Jēzus audzinošajai disciplīnai, tad jūs sapratīsiet, kā just līdzi un simpatizēt tiem, kuri padoti jūsu iespaidam. / E.G.V. 1894.g. apr./