Mēs esam pūlējušies ieinteresēt bērnus Kunga darbā, bet nepietiekoši. Mūsu Sabatskolām jābūt vēl interesantākām. Vispārējās skolas pēdējos gados stipri uzlabojušas savas mācību metodes. Lai jaunajiem prātiem izskaidrotu kādu grūti saprotamu vielu, izmanto uzskates līdzekļus, zīmējumus uz tāfeles. Un tieši tā var vienkāršot arī tagadējo Patiesību, padarot to daudz interesantāku bērnu darbīgajam prātam.
Vecākus, kuriem nekādā ceļā nevar tuvoties, bieži iespējams aizsniegt ar viņu pašu bērniem. Sabatskolas skolotāji var apmācīt bērnus Patiesībā, un viņi to pēc tam ienesīs arī ģimenes lokā. Tomēr tikai nedaudzi skolotāji izprot šīs darba nozares svarīgumu. Paņēmienus, kurus ar panākumiem pielieto vispārējās skolās, ar līdzīgiem rezultātiem var izmantot arī Sabatskolās, vadot bērnus tuvāk Jēzum un apmācot viņus Bībeles Patiesībā.
Tas dos vairāk labuma nekā emocionāla rakstura reliģisks uzbudinājums, kas tikpat ātri, kā nācis, pāriet. Kristum līdzīgu mīlestību vajadzīgs kopt. Darbā, kas saskaņā ar mūsu pārliecību jāveic pirms Kristus atnākšanas, nepieciešams vairāk ticības. Pašreizējā virzienā jāparāda vairāk pašaizliedzīgu, pašuzupurīgu centību. Daudz domājot un lūdzot, jāmācās, kā strādāt, lai iegūtu vislielāko labumu. Vajadzīgi rūpīgi izstrādāti plāni. Mūsu vidū ir gudri cilvēki, kas spējīgi plānot un šos plānus dzīvē īstenot, ja tikai viņus izlietosim. Pareizi ievirzītam, turklāt, saprātīgām pūlēm, sekos lieliski rezultāti. /"Liecības IV" 69., 70.lpp/