Skolotājiem jādod laba priekšzīme jaunatnei gan garā, gan savā uzvedībā, gan apģērbā. Viņiem vajadzētu ģērbties vienkārši un neuzkrītoši, un viņu garam ir jābūt tikpat pazemīgam, kāds ir bērnu gars, tomēr šķīstam un cēlam, jo viņi stāv Dieva priekšā, lai rādītu saviem skolniekiem Kristus raksturu. Ar sirdī izjustu maigu saudzību viņiem jāuzrauga uzticētie audzēkņi, atceroties Jēzus vārdus: „Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicinātu, jo Es jums saku, ka viņu eņģelis Debesīs vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu!” Tātad Dieva eņģeļi, kas redz Tēva vaigu Debesīs, uzskata bērnus un jauniešus, kuriem jūs kā Dieva dzīvie darbarīki mācāt Pestīšanas ceļu. Jūs, Sabatskolas vadītāji un skolotāji, domājiet par to! Jūs atrodaties Debesu eņģeļu tuvumā, darot darbu, kuru raksturs nodos liecību par jūs uzticību vai neuzticību Kristum.
Ja skolotāji vienmēr atcerētos, ka tas ir Svētais Gars, kurš dvēselēm atklāj Debesu lietu uztveramo spožumu un ka tad, kad viņi strādā Kristus Garā, šis Debesu Spēks pārliecina cilvēkus par dievišķo Patiesību. Ja skolotāji vienmēr saprastu, ka eņģeļi atrodas ap viņiem un ka viņi stāv uz svētas zemes, tad darbs mūsu Sabatskolās būtu daudz iespaidīgāks. Skolotājiem tad nebūtu jāizpaliek bez garīgā spēka skaistuma, jo viņi tieši izjustu dievišķo tuvumu, viņi saprastu, ka paši ir tikai cilvēcīgi darbarīki, ar kuru starpniecību Kristus pasniedz citiem Savu Debesu Gaismu. Tāpat viņu pūles raksturotu nopietnība un spēks, kā arī saprastu, ka Svētais Gars palīdz viņu nespēcībai.
Vadītājiem un skolotājiem mūsu Sabatskolās jābūt atgrieztiem ļaudīm, atbrīvotiem no visapkārt valdošās vienaldzības. Dārgās Patiesības mācības nedrīkst pasniegt neinteresantā, nedzīvā veidā. Bet, atrodoties nepārtrauktā savienībā ar Kungu un uzņemot spožās Taisnības saule starus viņu pūlēm mantot dvēseles Kristum, jāpievieno dzīvību dodošs spēks. Viņu prātam pastāvīgi jābalstās uz Kristu, lai domas un dzinējspēks būtu garīga rakstura un mācīšanas metodes pakļautas Svētā Gara norādījumiem. Svētais Gars tā visaugstākajā atklāsmē pie cilvēkiem dara tos spējīgus izlietot savus vislabākos spēkus, it kā Dievs darbotos viņos, dodot tiem kā gribu, tā arī spēku piepildīt Viņa paša labo prātu.
„Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt,” – saka Kristus. Strādniekam nav jāpaliek vienam, viņam tiek dots Dieva Gars, kas dod gribu un visu nepieciešamo Dieva labā prāta izvešanai, lai viņš vairs nemaz necenstos apmierināt miesas kāres. Un tad, skolotāj, turpini paklausīt Gara vadībai! Kad Dieva Gars strādā pie bērnu un jauniešu sirdīm, arī tu saudzīgā mīlestībā aicini un lūdz viņus atdot savas sirdis Dievam.
Tāpat kā jaunieši, tā arī bērni ir Kristus atpirkts īpašums, Viņš tos ir atpircis par bezgalīgi dārgu maksu. Jēzus mīl mazos bērnus un Savā žēlojošā līdzjūtībā skatās arī uz jauniešiem, tādēļ, ka Viņš zina, ka sātans centīsies tos pat ievilkt platajā ceļā, darot to pievilcīgu viņu acīm. Un tieši tādēļ Jēzus pavēl eņģeļiem sevišķi rūpēties par šīm nepiedzīvojušām dvēselēm gan viņu mājas vietās, gan skolas sadzīvē un Sabatskolā. Gars pastāvīgi cīnās par viņiem, cenšoties tos vadīt tuvāk Dievam. Darbinieks, kas strādā kopā ar Dievu, izpratīs savu atbildību un nopietni pūlēsies mantot Kristum dvēseles.