Cik ļoti svarīgas ir tās mācības, kuras var pasniegt bērniem un jauniešiem, Rakstus izskaidrojot Kristus vienkāršībā. Skolotājam vajadzētu mājās atstāt visus cietos un skaļos vārdus, līdzi ņemot tikai visvienkāršākos, kurus jaunieši viegli spēs saprast. Lai skolotājs kļūtu panākumiem bagāts, tad ne tikai mācīšanas metodēm jābūt vienkāršām, bet līdzi uz skolu jāņem līdzjūtība un mīlestība. Bērni izjutīs šo īpašību esamību un ļausies no tām iespaidoties. Un vai mēs neatsauksimies uz šādiem patiesas līdzjūtības un mīlestības vārdiem un skatiem? Jēzus, dievišķais Skolotājs, pārliecināja mācekļus par Savu mīlestību uz viņiem. Vienīgais iemesls, kāpēc Viņš pieņēma cilvēka dabu, bija parādīt cilvēkiem Dieva žēlastību, mīlestību un laipnību, sagādājot Saviem radījumiem pestīšanu un laimi. Šī mērķa labā mira Kristus. Izsacīdams vismaigākos līdzjūtības vārdus, Viņš Savā sirdī priecājās par to, ka bija nodomājis darīt ”pārmērīgi daudz”, pārspējot visu, ko viņi bija spējīgi lūgt un domāt. Ar cilvēkus aplaimojošiem darbiem Viņš ikdienas tiem rādīja, cik ļoti Viņš mīl un saudzē kritušo cilvēci. Viņa sirds bija neizsīkstošas līdzcietības avots, no kura slāpstošās sirdis varēja smelt sev Dzīvības Ūdeni.
Jēzum runājot uz ļaudīm, tie brīnījās par viņa mācībām, jo Viņš tos mācīja kā varenais un nevis kā Rakstu mācītāji. Šie mācītāji savu pūļu rezultātā bija izveidojuši savas teorijas, kuras tagad centās uzturēt un ar bezgalīgiem pasaku un bērnišķu tradīciju atkārtojumiem saglabāt savu iespaidu pār klausītāju prātiem. Visizteiksmīgākais klausītāju atklātās mācīšanas veids lielā mērā sastāvēja no nenozīmīgu ceremoniju neiejūtīgas aplūkošanas un nevērtīgu uzskatu atkārtošanas. Jēzus mācībās vissvarīgākās domas tika ieturētas visvienkāršākā un saprotamākā formā, un „vienkāršie ļaudis klausījās Viņu ar prieku.” Un šis ir tas mācīšanas veids, kādu vajadzētu piekopt mūsu Sabatskolās. Debesu gaisma jāatstaro no Jēzus, no brīnišķā Skolotāja, bērnu un jauniešu dvēseles apgaismojot ar Viņa rakstura un mīlestības dievišķo godību. Tā bērnus jaukā vienkāršībā var vadīt pie „Dieva Jēra, kas nes pasaules grēkus.” /E.G.V. 1889.g. aprīlis/