Par taisnu sirdi liecinās ārējais godīgums. Iekšēji taisns cilvēks nevar būt cietsirdīgs un nejūtīgs, jo tas dienu no dienas pieaug Kristus līdzībā, kļūstot arvien stiprāks. Patiesībā svētojies cilvēks vienmēr būs savaldīgs un sekos Jēzus pēdās, līdz žēlastība viņa dzīvē pāries godībā. Taisnība, kas mūs attaisno, tiek mums pieskaitīta, bet taisnība, kas svēto, tiek piešķirta. Pirmā dod tiesības uz Debesīm, otrā - sagatavo dzīvei Debesīs. [36]