Ak, kaut taču ikviens spētu atzīt, ka viņš pats izvēlas savu likteni! Jūsu laime šai un nākamajai, mūžīgajai dzīvei atrodas jums turpat blakus. Jūs varat izvēlēties biedrus, kas
ar savu iespaidu samaitās jūsu domas, jūsu valodu un uzvedību. Jūs varat ļauties nesavaldīgai apetītei un kaislībām, varat nicināt katru autoritāti, lietot sliktus vārdus un novest sevi līdz viszemākajam līmenim. Jūsu iespaids var sākt aptraipīt citus, un kļūt par iemeslu to ļaužu bojāejai, kurus varējāt vest pie Kristus. Jūs šos cilvēkus varat vadīt prom no Jēzus, no taisnības, svētuma un no Debesīm. Jūs varat dzīvot tā, lai šie pazudušie tiesas dienā par jums teiktu: "Ja viņa iespaids nebūtu mani pievīlis, es nebūtu paklupis un nepakļautu apsmieklam reliģiju. Viņam [32] bija gaisma, viņš zināja ceļu uz Debesīm. Es to nezināju un akli devos pretī iznīcībai." Ak, ko gan
mēs atbildēsim uz tādu apsūdzību? Cik svarīgi tādēļ, lai katrs apzinātos, kādu priekšzīmi tas rāda! Ja mums ir izpratne par mūžību, cik rūpīgi tad vajadzētu pārbaudīt savu iespaidu uz citiem! Veidojot dzīves pārskatu, mums nekad nevajadzētu aizmirst mūžīgās intereses, bet pieradināt sevi vienmēr jautāt: "Vai mans ceļš ir Dievam patīkams? Kāds ir manas rīcības iespaids uz tiem, kam daudz mazāk gaismas un izpratnes par to, kas labs?"