Man ir dziļa interese par jaunatni, un es ļoti vēlos redzēt tās centienus pareiza kristīga rakstura attīstībā, čakli mācoties un nopietni lūdzot, lai sagatavotos lietderīgai kalpošanai Dieva darbā. Es ilgojos, lai jaunieši viens otram palīdzētu iegūt daudz vērtīgākus kristīgos piedzīvojumus.
Kristus nāca, lai cilvēci iepazīstinātu ar glābšanas plānu, un Viņš šo ceļu parādīja tik skaidri, ka pat mazs bērns var saprast, kurp iet. Jēzus aicināja mācekļus tuvāk iepazīt Viņu, savu Kungu; un, kad tie dienu no dienas sekoja Viņa vadībai, tad saprata, ka Kristus gājums ved pretī rīta ausmai.
Mums visiem ir iespējams vērot saules lēktu un arī to, kā dienas gaisma pakāpeniski piepilda zemi un debesis. Nakts ēnas pamazām atkāpjas, un saule paceļas augstāk; tās spožums arvien pieņemas spēkā, līdz savu kulmināciju sasniedz pusdienas laikā. Šis skats ir brīnišķs piemērs tam, ko Dievs ilgojas redzēt savu bērnu dzīvē, pilnveidojot tos kristīgos piedzīvojumos. Ja mēs dienu no dienas staigāsim Viņa sūtītajā gaismā, vēloties paklausīt visiem Kunga norādījumiem, mūsu pieredze augs un kļūs arvien dziļāka, [16] līdz mēs sasniegsim pilnīgu briedumu Jēzū Kristū.
Jaunatnei vienmēr jāatceras, kādu ceļu izvēlējās Kristus. Ikkatrā solī bija jāizcīna jauna uzvara. Kristus nenāca uz šo zemi kā ķēniņš, lai valdītu pār tautām. Viņš nāca kā vienkāršs cilvēks, lai tiktu kārdināts un kārdināšanās uzvarētu, un, lai, sekojot Viņam, mums būtu iespējams iepazīties ar Dievu. Iedziļinoties Jēzus dzīves notikumos, mēs varam aptvert, cik daudz Dievs ar Viņa starpniecību vēlas darīt savu bērnu labā. Tad mēs atzīstam, ka, lai cik lieli arī nebūtu mūsu pārbaudījumi, tie nekad nepārsniegs to, ko izcieta Kristus, lai mēs varētu iepazīties ar Ceļu, Patiesību un Dzīvību. Sekojot savā dzīvē Jēzus piemēram, mēs līdz ar to atzīstam Viņa upuri mūsu labā.
Jaunatne ir dārgi atpirkta — ar paša Dieva Dēla asinīm. Padomājiet tikai par Ieva pienesto upuri, nododot nāvē savu vienpiedzimušo Dēlu! Cik daudz Kristus atdeva, atstājot Debesu pagalmus un ķēniņa troni, lai savu dzīvību ziedotu kā dienišķu upuri cilvēces labā! Kungs pacieta pārmetumus un kaunu, uzņēmās apvainojumus un zaimus, ko Viņam uzvēla samaitātā pasaule, un, kad Viņa darbs virs zemes bija pabeigts, gāja nāvē pie krusta Golgātā. Vai jūs varat iedomāties tur izciestās mokas, kad caur Viņa rokām un kājām tika dzītas naglas, [17] kad ļaudis, kurus Viņš bija nācis glābt, Jēzu izsmēja un zaimoja un arī Tēvs apslēpa savu vaigu? Bet tas viss bija nepieciešams, lai Kristus visiem, kas to vēlas, varētu nodrošināt dzīvību — tādu dzīvību, kas līdzinās Dieva dzīvībai. (MYP 16. 2)