Kā Israela bērni tuksnesī grūto gājumu atviegloja ar mūziku un svētām dziesmām, tā Dievs arī šodien savus bērnus aicina darīt gaišāku savu ceļinieka dzīvi. Nebūs daudz tādu līdzekļu, kas tik cieši iespiedīs atmiņā Viņa vārdus, kā šo vārdu atkārtošana dziesmā. Šādām dziesmām ir brīnišķīgs spēks. Tās var savaldīt rupjus un neizveidotus raksturus, tām ir vara atraisīt domas un pamodināt līdzjūtību, veicināt saskaņotu darbību, padzīt tumsu un bažas, kas iznīcina drosmi un vājina pūles. — Ed, 167.,168. (1903)
Mūzika ir daļa no Dieva pagodināšanas Debesu pagalmos, un mums savās slavas dziesmās jācenšas, [87] cik vien iespējams, tuvoties Debesu koru harmonijai. (..) Dziedāšana kā reliģiskās kalpošanas daļa ir tikpat svarīga kā Dieva pielūgšana. PP, 594. (1890)
Mūzikas instrumentu lietošana nav ne mazākā mērā apšaubāma. Tos reliģiskajos dievkalpojumos lietoja jau senatnē. Dieva pielūdzēji Kungu slavēja ar arfām un koklēm, un mūzikai jāierāda noteikta vieta arī mūsu dievkalpojumos. Ev, 500., 501. (1898)