(Citēts: Atkl. 18:1-3.) Laikā, kad skan šī vēsts, laikā, kad patiesības pasludināšana veic savu darbu, mums kā uzticīgiem Dieva sargkareivjiem vajadzētu skaidri saprast, kādai jābūt mūsu reālajai pozīcijai. Mēs nedrīkstam slēgt līgumus ar pasauli, lai nepieņemtu tās garu, kad mūsu izpratne kļūst neskaidra un nenoteikta, un lai mēs uz vēsti un tās nesējiem neskatītos no to draudžu redzesloka, [85] kas tikai saucas par kristīgām. Un tajā pašā laikā mēs nedrīkstam līdzināties farizejiem, — turoties tālu no ļaudīm. — EGW, 88, 1161. (1893)
Ļaudis, kas ir nomodā un gaida Kristus atnākšanu, nesajauksies ar pasauli, piedaloties dažādās biedrībās un saviesīgos sarīkojumos vienīgi izklaidēšanās pēc. — Ms, 4. (1898)
Slēgt kontraktus, kļūt par sabiedrotajiem vai piedalīties biznesā kopā ar citu ticību pārstāvjiem runā pretī Dieva gribai. — RH, 04.08.1904.
Mēs ar citiem cilvēkiem sadarbojamies tikai tik tālu, cik varam, lai neupurētu principus. Tas nenozīmē, ka mēs varētu piedalīties masonu ložās vai citās tamlīdzīgās biedrībās, bet mums jāsatiekas ar vienu mērķi — lai tie uzzinātu mūsu skaidrāko, sirsnīgāko vēlēšanos dalīties ar atturības vēsti. — Te, 220. (1884)