Kas atļaujas šaubīties par Dieva Vārdu — it visur, kur vien neticībai rodas izdevība — bēdu laikam sākoties sapratīs, ka viņus ticības dēļ sagaida [69] ārkārtīga cīņa. Tad būs gandrīz neiespējami pārvarēt iespaidu, kas tur gūstā neticības garā audzināto prātu, jo tādā veidā dvēsele tiek turēta sātana valgos un nav spējīga saraut šos tīklus, kas ap to savelkas arvien ciešāk un ciešāk.
Ieņemot apšaubītāja stāvokli, cilvēks ar to sev palīgā pieaicina sātana spēkus. Vienīgā cerība neticības garā audzinātajam ir pilnīgi nodoties Pestītāja rokās un, līdzīgi bērnam, pakļaut savu gribu un ceļus Kristum, kas to var izvest no tumsas savā brīnišķajā gaismā. Cilvēks pats nav spējīgs atbrīvoties no sātana valgiem. Ja tas kopj sevī aizspriedumu, šaubu un kritikas garu, tad ar to stiprina neticību. — MS, 3. (1895)