Cilvēka sirds nekad neiepazīsies ar pilnīgu laimi, pirms tā nebūs pakļāvusies pārveidojošajam Dieva Gara iespaidam. Atdzimušo dvēseli Gars pārveidos Jēzus Kristus līdzībā. Pateicoties Viņa iespaidam, ienaids pret Dievu nomainās ar ticību un mīlestību, lepnums — ar pazemību. Sirds iepazīstas ar patiesības skaistumu, un Kristus tiek pagodināts ar brīnišķām pārveidota rakstura īpašībām. — OHC, 152. (1896)
Mūsu dabā nav nevienas tieksmes, nekādu gara spēju vai sirds nodomu, ko no acumirkļa uz acumirkli nevajadzētu pakļaut Dieva Gara vadībai. — PP, 421. (1890)
Svētais Gars apgaismo mūsu tumsu, dod izpratni mūsu nezināšanā un palīdz mums tik daudzveidīgajās vajadzībās. Bet mūsu domām pastāvīgi jābūt pievērstām Dievam. Ja mēs atļaujam, ka prātu pārvalda pasaules iespaidi, ja mums nav vēlēšanās pielūgt un domās kavēties pie Tā, kas ir mūsu gudrības un spēka Avots, — Gars nebūs kopā ar mums. — OHC, 154. (1904)