Septītās dienas adventistu draudzi svērs svētnīcas svaros. To tiesās atbilstoši tai piešķirtajām priekšrocībām un izdevībām. Ja tās garīgie panākumi nesaskanēs ar šīm priekšrocībām, ko Kungs par bezgalīgu maksu sagādājis, ja piešķirtās svētības nebūs to sagatavojušas izpildīt uzticēto darbu, tad par draudzi tiks pasludināts spriedums: "Atrasta par vieglu." To tiesās pēc piešķirtās gaismas, [60] pēc dotajām izdevībām.
Norādot uz dārgo kalpošanas spēju iznīkšanu, mums ir dota svinīga brīdinājuma vēsts: "Piemini, no kā tu esi atkritis, atgriezies un dari pirmos darbus". (Atkl. 2:5) (..)
(Piezīme: 1902. gada 18. februārī līdz pamatiem nodega Batl-krīkas sanatorija, vislielākā un vispazīstamākā adventistu iestāde visā pasaulē. Pēc tam, 1902. gada 30. decembrī, ar uguni tika iznīcināta izdevniecība).
Ja draudze, ko saraudzējusi viņas pašas atkrišana, nenožēlos grēkus un neatgriezīsies, tad tā ēdīs sava darba augļus, līdz pati sev kļūs riebīga. Ja tā stāvēs pretī ļaunumam un izvēlēsies labo, ja tā pazemībā meklēs Dievu un tieksies pēc sava augstā aicinājuma Kristū, stāvot uz mūžīgās patiesības platformas un ticībā satverot tai dotās atziņas, tad tā tiks dziedināta. Tad tā parādīsies Dieva dotajā vienkāršībā un skaidrībā, šķirta no zemes dzīves viltīgajiem darījumiem, rādot, ka patiesība to tiešām ir atbrīvojusi. Tad tās locekļi būs īsti Dieva pārstāvji, Viņa izredzētie ļaudis. — 8T, 247 -251. (1903)