(E.G.Vaitas uzruna, atklājot Vispasaules Savienības konferenci 1901.g. 02.04. Batl-krīkā).
Reorganizācija — lūk, kas mums šodien vajadzīgs. Mums nepieciešams sākt no pamata un celt pēc citiem, atšķirīgiem principiem. (..)
Šeit atrodas ļaudis, kas vada mūsu dažādos darba virzienus izglītības sistēmā un draudzē, kas ieradušies no dažādām vietām un atšķirīgiem štatiem. Viņi visi pārstāv daudzus locekļus un ir tiesīgi apspriest un pieņemt ieteiktos plānus. Vadībā jāatrodas vairāk kā vienam, diviem vai trim cilvēkiem, lai tiešām varētu rūpēties par lielo pasaules lauku. Darbs ir visai plašs, un viena cilvēka prāts nav spējīgs izplānot visus priekšā stāvošos pasākumus. (..)
Un tagad vēlos teikt, ka Dievs nevienam no mums nav devis ķeizara tiesības, lai kontrolētu vienu vai otru darba virzienu. Darbs lielā mērā ir bijis ierobežots, cenšoties to viscaur pārraudzīt. (..) Tāpēc ir nepieciešama reorganizācija: varu un spēku vajag koncentrēt noteiktās komitejās. — GCB, 03.04. 1901. 25., 26.lpp.
Ir jāorganizē vairākas jaunas ūnijas, tādas, kā pēc Dieva prāta tika izveidotas Austrālijā. (..) Nav vajadzības ar jautājumiem vērsties tūkstošiem kilometru tālu uz Batl-krīku, lai no turienes saņemtu padomu, uz kuru būtu jāgaida vairākas nedēļas. Vadoties no pareiziem principiem, attiecīgiem cilvēkiem uz vietas jāizlemj, ko darīt. — GCB, 05.04.1901. 69., 70.lpp.[54]